Priekšvārds
Digitalizācija Latvijā ir daļa no jaunas ESAO valstu pārskatu sērijas. ESAO pārskatos par digitalizāciju skatītas valstu nesenās tendences digitālās ekonomikas jomā, analizēta ar digitalizāciju saistītā politika un sniegti ieteikumi labākai politikas saskaņotībai šajā jomā.
Dokumentā Digitalizācija Latvijā pētīta nesenā attīstība digitālās ekonomikas infrastruktūrā, telekomunikāciju tirgos un saistītajā regulējumā un politikā Latvijā. Tajā aplūkotas tendences digitālo tehnoloģiju izmantošanā privātpersonu, uzņēmumiem un publiskajā pārvaldē un analizēta politika digitālo tehnoloģiju ieviešanas veicināšanai. Tajā arī analizētas digitalizācijas radītās iespējas un izaicinājumi galvenajās jomās un novērtēta politika, reaģējot uz šādām pārmaiņām. Tiek apskatītas jomas, sākot no inovācijas un prasmēm līdz digitālajai drošībai un datu pārvaldībai.
Pārskatā arī aplūkota šāda politika saistībā ar tās ietekmi dažādās jomās, lai veicinātu sinerģiju starp ministrijām un iestādēm, pamatojoties uz ESAO integrēto politikas satvaru digitalizācijai.
Dokuments Digitalizācija Latvijā sagatavots pēc Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas aicinājuma, kura arī sniedza finansiālo atbalstu. Pārskatu veica ESAO Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas direktorāts ESAO Digitālās ekonomikas politikas komitejas vadībā.
Pārskatu sagatavoja Vincenzo Spiezia vadīta darba grupa, kuras sastāvā bija Duncan Cass-Beggs, Ghislain De Salins, Rory O’Farrell, Joshua Polchar, Lorrayne Porciuncula, Elettra Ronchi, Julia Staudt, Jan Tscheke un Akira Yoshida. To uzraudzīja Digitālās ekonomikas nodaļas iepriekšējā vadītāja Anne Carblanc un pašreizējā vadītāja Audrey Plonk. Vērtīgas piezīmes šim pārskatam sniedza arī Hermann Garden, Oscar Huerta Melchor, Gernot Hutschenreiter, George Kamiya, Kenza Khachani, Soo-Jin Kim, Aline Matta, Jilian Oderkirk, Atsuhito Oshima un Dirk Pilat.
Autori pateicas par atbalstu un sadarbību Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, jo īpaši Elitai Zvaigznei, Arnim Skraučam, Laurai Ginterei, Gatim Ozolam, Ārim Dzērvānam, Laurim Linabergam, Mikum Jēkabsonam, Uģim Biseniekam, Jānim Glazkovam, Margaritai Krišlaukai un Karīnai Eglītei-Miezītei, kā arī Artim Grīnbergam un prof. Edvīnam Karnītim.
Pārskata pamatā ir rezultāti, kas gūti vairākās intervijās ar dažādām ieinteresētajām personām, kas veiktas divos Latvijas apmeklējumos 2019. gada aprīlī un decembrī, kurās piedalījās: Ainars Andersons, Uldis Apsītis, Mikus Arājs, Armands Aivo Astukevičs, Signe Bāliņa, Dāvis Baumanis, Daiga Behmane, Edmunds Beļskis, Iveta Bērtulsone, Lāsma Dilba, Andrejs Dombrovskis, Uldis Doniņš, Oļegs Fiļipovičs, Alnis Garkājis, Jānis Grēviņš, Linda Helmane, Gundars Ignats, Aiga Irmeja, Juris Kalējs, Zita Kanberga, Inga Kasicka, Maija Katkovska, Baiba Kļaviņa, Sandis Kondrats, Katrīna Kosa-Ammari, Mārcis Kroja, Aivars Lapiņš, Artis Lapiņš, Rolands Lappuķe, Agnese Lukevica, Nellija Mahova, Juris Matvejs, Vismands Menjoks, Gatis Mezītis, Sarmīte Mickēviča, Jeļena Muhina, Vita Narnicka, Aleksejs Nipers, Laura Očagova, Jānis Paiders, Inita Pavloviča, Prof. Jurģis Poriņš, Vitālijs Rakstiņš, Zane Rozkalne, Prof. Leo Seļāvo, Kristīne Šica, Ilze Sīle, Agnese Šķēle, Ieva Skujēns-Skujiņa, Kristaps Soms, Ilze Štrassere, Renāte Strazdiņa, Rolands Strazdiņš, Elīna Stungrevica, Laura Treimane, Dainis Valdmanis, Uldis Zariņš, Olga Zeile and Sanita Žogota.
2020. ada 15. maijā ESAO padome uzaicināja Kostariku kļūt par tās biedru. Šīs publikācijas sagatavošanas laikā vēl nebija pieņemts lēmums par Kostarikas pievienošanās ESAO konvencijai instrumenta ieguldījumu, tāpēc Kostarika nav redzama ESAO biedru sarakstā un nav iekļauta ESAO zonas kopskaitā.