3. SIT (strīdu izšķiršanas tiešsaistē) potenciāla atraisīšana efektīvai strīdu izšķiršanai Latvijā
Šajā nodaļā aplūkotas pieejas strīdu izšķiršanas tiešsaistē (SIT) potenciāla atraisīšanai Latvijā, izmantojot digitālās tehnoloģijas un datus. Nodaļā aplūkota digitālo rīku, piemēram, e-lietu platformu un portālu un vienas pieturas aģentūru, izmantošana, lai uzlabotu lietotāju pieredzi ar SIT, strīdu novēršanu, diagnostikas un strīdu šķirošanas mehānismu automatizāciju, kā arī uzlabotu izplatīšanās ceļus un netraucētu lietu nodošanu. Nodaļā ir aplūkota pašreizējā situācija mediācijas un šķīrējtiesas jomā un izklāstītas pašreizējās problēmas un iespējas, kā uzlabot strīdu izšķiršanu. Turklāt tajā uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt ASI (Alternatīvas strīdu izšķiršanas) līgumu izpildi, un analizētas alternatīvas uzlabojumiem.
Strīdu izšķiršanas digitalizācijai Latvijā ir liels potenciāls (sk. 2. nodaļu “Strīdu izšķiršanas transformācija Latvijā”: Uz cilvēkiem vērstas tiesiskuma pieejas attīstība). Digitālo tehnoloģiju integrēšana strīdu izšķiršanas procesos un pakalpojumos pašlaik notiek saskaņā ar "digitālo pēc noklusējuma" pieeju (t.i., koncentrējoties uz analogo pakalpojumu atkārtošanu, digitalizējot informāciju un procedūras, bet nepārdomājot digitālo tehnoloģiju un datu stratēģisko izmantošanu, lai pārveidotu procesus un pakalpojumus tiešsaistes videi).
Turpmākajās sadaļās ir novērtēta digitālo rīku izmantošana Latvijas tieslietu sistēmā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta e-lietu portālam (“Elieta.lv") un platformai (“e-lietas platforma”), e-ID un vienas pieturas aģentūrai. Šajās sadaļās ir norādītas problēmas, kas saistītas ar šo digitālo rīku pašreizējo stāvokli, un sniegti ieteikumi šo problēmu risināšanai.
3.1.1. Digitālie rīki Latvijas tieslietu sistēmā
E-lieta portāls un platforma
Latvijā ir izveidota e-lietu portāls un platforma, lai digitalizētu atsevišķus tiesas procesa elementus, ļaujot pusēm piekļūt lietas materiāliem attālināti digitālā formātā. Platforma ļauj administratīvo, civillietu, krimināllietu un administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu veikt ātrāk, lētāk, efektīvāk un pārredzamāk, kā arī drošāk visiem tiesas procesā iesaistītajiem (sk. Logs 3.1).
Latvijas Tiesu administrācija pēdējos gados ir strādājusi pie “e-lieta” portāla (“Elieta.lv”) izveides. Jaunais produkts ir uzlabota tīmekļa vietnes manas.tiesas.lv versija. Portāls nodrošina pilsoņiem piekļuvi tiešsaistes tiesvedības pakalpojumiem un lietas dalībniekiem - informācijai par lietu, ļaujot tiem iepazīties ar savu lietu materiāliem un saņemt lēmumus un paziņojumus. Portāls nodrošina arī centralizētu, drošu un efektīvāku veidu, kā iesniegt dokumentus, piemēram, prokuratūrai, tiesām vai probācijas dienestiem. Turklāt tiesas procesu pārredzamību un efektivitāti uzlabo juridisko nodevu kalkulators un iespēja maksāt tiešsaistē.
Papildus tiesvedībai tiesā portāls piedāvā arī ārpustiesas rokasgrāmatu par ASI. Rokasgrāmata novirza lietotājus uz piemērotu ASI mehānismu atkarībā no strīda summas un veida.
Avots: Latvijas valdība (2023[1]), E-lieta, https://elieta.lv/web/#/sakums; Latvijas laboratorijas (2021[2]), COVID-19 pandēmija ievērojami paātrināja e-pakalpojumu attīstību, https://labsoflatvia.com/en/news/e-services-development-significantly-accelerated-by-covid-19-pandemic.
Lai gan “e-lieta” portāls (“Elieta.lv”) un e-lietas platforma ir bijuši galvenie soļi, lai uzsāktu digitālo tehnoloģiju un datu ieviešanu tiesas procesos, ir iespējams izmantot šo e-lietas platformu, lai atspoguļotu visas tiesas procesu daļas. Turpinot pilnveidot platformas funkcionalitāti, ir liels potenciāls palielināt tiesu pakalpojumu lietošanas ērtumu un efektivitāti.
Nepārtraukti uzlabojot e-lietas un citas platformas, būtu lietderīgi nodrošināt lietotājiem iespēju piekļūt saviem failiem un paziņojumiem vienuviet. Pašlaik kanālu (piemēram, manas.tiesas.lv, e-lieta un tiesas.lv) skaita palielināšanās, lai sekotu līdzi lietām, var radīt sajaukumu. Centralizēta piekļuve visām lietām un paziņojumiem palielinātu efektivitāti (piemēram, samazinot tiesas paziņojumu nokavējuma risku un ļaujot pusēm pārraudzīt visus attiecīgos procesus) un uzlabotu platformas vispārējo lietošanas ērtumu. Šajā sakarā Latvija varētu apsvērt iespēju nodrošināt sadarbspēju starp dažādām tieslietu sistēmām, jo īpaši TIS (“Tiesu informatīvā sistēma”), e-lietas un ASI platformām, lai nodrošinātu visaptverošus pakalpojumus.
Pastāvīgi uzlabojot “e-lieta” un citas platformas, pēc iespējas būtu jāapvieno atsevišķu organizāciju un izplatīšanās ceļu kanāli; jāpārskata TIS un tās sadarbspēja ar citām sistēmām, lai nodrošinātu, ka lietotāji var sniegt datus tikai vienu reizi; pastāvīgi jāiesaista ieinteresētās personas no tiesām, mediācijas centriem, šķīrējtiesām, privātajiem pakalpojumu sniedzējiem visā pakalpojumu izstrādes un sniegšanas ciklā; un jāturpina attīstīt "e-lietas" platforma. Papildu uzlabojumi varētu ietvert visu tiesas procesu daļu atspoguļojumu un lietotājam draudzīgāku lietojumu (piemēram, centralizēt piekļuvi visām lietām un paziņojumiem, nodrošināt tiesu un ASI platformu un publisko reģistru sadarbspēju, unificēt videokonferenču rīkus, lai aizstātu pašreizējo dažādu platformu izmantošanu).
Vienas pieturas aģentūras platforma: Latvija.lv
Latvijas vienas pieturas aģentūras platforma ("Latvija.lv") kopš 2015. gada pakāpeniski paplašinās. Platforma, ko pārvalda Valsts reģionālās attīstības aģentūra, ir redzamā daļa no attīstītās valsts koplietošanas pakalpojumu platformas (Government of Latvia, 2023[3]). Vienas pieturas aģentūra ietver vairākas pakalpojumu kategorijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tostarp izglītības, veselības, mājokļu, transporta, sociālos un konsulāros pakalpojumus. Platforma nodrošina vietu informācijai un novirza lietotājus uz tīmekļa vietnēm vai birojiem, kur viņi var piekļūt pakalpojumiem. Latvija.lv arī ļauj lietotājiem autentificēties un piekļūt tiešsaistes pakalpojumiem.
Neraugoties uz Latvija.lv un “e-lieta” portāla (“Elieta.lv”) un e-lietas platformas sasniegumiem pēdējos gados (OECD, 2018[4]), ir liels potenciāls strīdu izšķiršanu un citus tiesiskuma pakalpojumus padarīt pieejamus vienotā platformā. Tāpat kā veselības, izglītības un sociālo pakalpojumu gadījumā, iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtu ļoti noderīga atsevišķa sadaļa par tieslietām Latvija.lv sākumlapā vai to apkopošana portālā “Elieta.lv”. Tas palīdzētu izmantot SIT pakalpojumus Latvijā un dotu lietotājiem lielākas iespējas, uzlabojot piekļuvi juridiskajai un tiesiskajai informācijai (sk. Logs 3.2). Vēl viena neizmantota iespēja būtu sasaistīt Latvija.lv ar citām platformām, piemēram, “e-lieta” portālā, veicinot pieeju "bez nepareizu durvju".
Apvienotā Karaliste: Vienkāršāka, skaidrāka un ātrāka piekļuve pakalpojumiem.
Apvienotās Karalistes valdība ir izveidojusi vienas pieturas aģentūru (GOV.UK), lai palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmumiem atrast informāciju un valdības pakalpojumus. Satura dizains un lietotāja pieredze ir galvenie elementi, kas palīdz platformai maksimāli uzlabot lietotāja pieredzi. GOV.UK arī centralizē valdības darbību, tostarp oficiālos dokumentus, piemēram, norādījumus, ziņojumus, statistikas datus un politikas dokumentus. Piedāvājot efektīvu un pārredzamu informāciju, platforma veicina arī uzticības valsts iestādēm stiprināšanu.
Šī platforma ir centrālais valdības portāls, kas aizstāj vairākas departamentu tīmekļa vietnes, tādējādi sadalot valdības "silosus". Pakalpojumi ir iedalīti 17 kategorijās, apvienojot 23 departamentus un organizācijas un vairāk nekā 400 aģentūras un valsts iestādes. GOV.UK ir īpaša sadaļa "Noziedzība, tiesiskums un likums", kurā apkopota visa nepieciešamā informācija par tiesībām un juridisko atbalstu; kompensācijām un atbalstu cietušajiem; tiesām, tribunāliem un pārsūdzībām; ziņošanu par noziegumiem; sodiem, sankcijām un policiju; cietumiem un probāciju; un jauniešiem. Piemēram, cilvēki var atrast juridisku konsultāciju, pārbaudīt, vai viņiem ir tiesības uz juridisko palīdzību, vai tiešsaistē iesniegt prasību.
Lai palīdzētu cilvēkiem efektīvi piekļūt tiesai, vietnē GOV.UK ir interesantas funkcijas. Piemēram, vienas pieturas aģentūra nodrošina vienkāršotu pakāpenisku veidlapu, kas palīdz cilvēkiem saprast, vai viņi ir tiesīgi saņemt juridisko palīdzību. Tāpat platformā ir pieejams plašs ceļvedis par mediāciju civillietās, tostarp informācija par piemērotiem strīdiem, saistītajām maksām un reģistrēto mediatoru un mediācijas pakalpojumu sniedzēju saraksts. Platforma sniedz iestāžu sarakstu, kurās cilvēki var atrast juridiskas konsultācijas un informāciju, kā arī ļauj lietotājiem atrast juridisko konsultantu, izmantojot pasta indeksu meklēšanu.
Francija: Platforma, kas kalpo tiesvedības dalībniekiem
Justice.fr ir vienas pieturas aģentūras platforma, kuras mērķis ir sniegt pieejamu un visaptverošu informāciju par juridiskajiem pakalpojumiem, procedūrām un resursiem Francijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Platforma ir izstrādāta, lai atvieglotu piekļuvi dažādiem juridiskajiem un tiesvedības pakalpojumiem, tādējādi veicinot pārredzamību, efektivitāti un tiesu pieejamību Francijā. Lietotāji var izveidot drošu personisko telpu, lai tiešsaistē sekotu līdzi savām lietām un veiktu tiešas juridiskas darbības tiesvedībā. Justice.fr ir pieejams gan kā tīmekļa vietne, gan kā mobilā lietotne.
Platforma piedāvā vairākas funkcijas. Informācija par tiesībām, procedūrām un nosūtīšanas iespējām tiek parādīta draudzīgā un interaktīvā veidā, kas dod priekšroku lietotāju pieredzei un pieejamai valodai, tostarp juridisko terminu skaidrojumiem gan tekstā, gan video. Tā piedāvā arī interaktīvu un dinamisku tēmu koku, kas sazarojas, kad lietotājs ar to mijiedarbojas, meklējot konkrētu jautājumu vai tematu. Platformā lietotāji var atrast sev tuvumā esošās tiesas vai tiesu punktus, kā arī informāciju par faktu lapām, tostarp par ģimenes tiesībām, darba tiesībām un patērētāju tiesībām. Katrā sadaļā ir norādītas iespējas nosūtīt uz saistītiem tiešsaistes pakalpojumiem, un veidlapās, kad tādas ir pieejamas, ir skaidri norādītas visas procedūras, kurās jurists nav nepieciešams, un tiek veicināta samierināšana un mediācija. Pakalpojums nodrošina arī piekļuvi juridisko profesionāļu, piemēram, advokātu, tiesu komisāru, notāru, samierinātāju un mediatoru sarakstiem. Visbeidzot, vietnē Justice.fr ir pieejams juridiskās palīdzības un uzturlīdzekļu simulators.
Avots : Apvienotās Karalistes valdība (2023[5]), Laipni lūgti vietnē GOV.UK, https ://www.gov.uk; Francijas valdība (2023[6]), Justice.fr, https ://www.justice.fr/; Francijas valdība (2023[7]), La transformation numérique du Ministère de la Justice, https ://www.cours-appel.justice.fr/nancy/la-transformation-numerique-du-ministere-de-la-justice.
Plašākā nozīmē tērzēšanas roboti ir rīki, kas varētu palīdzēt uzlabot piekļuvi informācijai par juridiskajiem un tieslietu pakalpojumiem. Šāds rīks varētu viegli palīdzēt atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem, piemēram, par tiesībām uz juridisko palīdzību, pieejamajām iespējām, lai apmierinātu juridiskās un tiesvedības vajadzības, tiesvedības ceļiem, tiesībām uz noteiktām procedūrām (piemēram, vienkāršotām un brīdinājuma procedūrām) un pieejamajiem ASI centriem, kā arī citu noderīgu informāciju. Praksē tas ir iespējams, ieviešot skaidrus standartus un maksimāli vienkāršojot procesus, kuru rezultātā iegūst vienu vai vairākus informācijas elementus. Tērzēšanas roboti ir plaši izmantoti SIT risinājumos, piemēram, Portugālē (sk. Logs 3.3), un tos ir izstrādājušas Kibertiesiskuma laboratorija (Cyberjustice Laboratory) un Tyler Technologies (sk. 2.4. logu 2. nodaļā).
Portugāles Tieslietu ministrija izstrādāja Praktisko ceļvedi tieslietās (GPJ) - inovatīvu tērzēšanas robotu, kura mērķis ir palīdzēt lietotājiem atrast viņu juridiskajām un tieslietu vajadzībām atbilstošu informāciju. GPJ ir daļa no nesen uzsāktās GovTech tiesiskuma stratēģijas (GovTech Justice Strategy), kuras mērķis ir uzlabot tiesu sistēmas pieejamību, iekļautību un atsaucību. Pamatojoties uz mākslīgā intelekta tehnoloģijas vadītu dabiskās valodas apstrādes rīku ChatGPT, GPJ reaģē uz dažādiem jautājumu formulējumiem un sniedz atbildes vienkāršā un pieejamā veidā.
Pašlaik tā ir beta versijā, un sākotnēji platformas uzmanības centrā ir laulības, laulības šķiršana un uzņēmējdarbības uzsākšana. Lietotāji var izvēlēties no biežāk uzdotajiem jautājumiem vai brīvi rakstīt savus jautājumus. Šis rīks sniedz atbildes dabiskā valodā, novirzot lietotāju uz attiecīgo pakalpojumu. Tieslietu ministrijas mērķis ir pakāpeniski paplašināt platformā ietvertos tematus un ar laiku iekļaut citus pakalpojumus, piemēram, ASI un reģistrus, lai lietotājiem nodrošinātu vienotu visaptverošu pieredzi.
Avots: Portugāles valdība (2023[8]), Guia Prático de Justice Versão Beta, https://justica.gov.pt/Servicos/Guia-pratico-da-Justica-Versao-Beta.
Viena no īpašām tieslietu jomām, kurai būtu ļoti noderīgi, ja tā būtu pieejama tiešsaistē portālā Latvija.lv vai “e-lieta” portālā, ir juridiskās palīdzības pakalpojumi (sk. Logs 3.4). Faktu noskaidrošanas intervijās atklājās, ka iedzīvotāji par juridisko palīdzību galvenokārt uzzina no pašvaldību sociālajiem dienestiem. Pieteikumus juridiskās palīdzības saņemšanai var iesniegt klātienē un tiešsaistē. Tomēr faktu vākšanas intervijas liecināja, ka Latvija.lv un e-pasta kanāli veido tikai līdz 20 % no visiem juridiskās palīdzības pieteikumiem. Neraugoties uz to, ka lietotāji pamazām apgūst veidlapu aizpildīšanu un e-paraksta lietošanu juridiskās palīdzības pieprasījumiem, nelielais to cilvēku skaits, kuri piesakās juridiskajai palīdzībai tiešsaistē, liecina, ka vismaz daļa tieslietu nozares klientu Latvijā joprojām izmanto analogos pakalpojumus.
Ukrainā digitālā transformācija ir ļāvusi iedzīvotājiem piekļūt plašam administratīvo pakalpojumu klāstam. Viens no Ministru kabineta rīcības plānā noteiktajiem mērķiem ir stiprināt bezmaksas juridiskās palīdzības pieejamību, digitalizējot attiecīgos pakalpojumus. Digitālie risinājumi jau ir ieviesti juridiskās palīdzības pakalpojumu jomā. Tas ietver pieprasījumu iesniegšanu tiešsaistē un sazināšanos ar dienestiem, izmantojot dažādus kanālus, piemēram, uzticības tālruņus, tiešsaistes tērzēšanas pakalpojumus vai pieteikumus.
Digitālā transformācija juridiskās palīdzības jomā ir ļāvusi iedzīvotājiem labāk piekļūt juridiskajai informācijai un pakalpojumiem, uzlabojot viņu iespējas aizsargāt savas tiesības un piekļūt tiesai. Šo pakalpojumu mērķis ir vienkāršot piekļuvi praktiskai informācijai un palīdzībai, lai cilvēki nenovērstos no sistēmas. Tiešsaistes pakalpojumi arī uzlabo iespēju neaizsargātām grupām, piemēram, personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, personām ar invaliditāti vai personām, kuras vēlas palikt anonīmas, piekļūt juridiskajiem pakalpojumiem. Piekļuves nodrošināšana juridiskās palīdzības pakalpojumiem, izmantojot tiešsaistes kanālus, kaitē arī tiesu pieejamības nepārtrauktībai krīzes situācijās, piemēram, pandēmiju vai karu laikā.
Avots: Ukrainas valdība (2020[9]), Programmas darbības kabinets, https://www.kmu.gov.ua/storage/app/sites/1/Program/diyalnosti-kmu-20.pdf; Apvienoto Nāciju Organizācija (2021[10]), Digitālā transformācija juridiskajai palīdzībai: Izaicinājumi un risinājumi, https://www.undp.org/ukraine/blog/digital-transformation-legal-aid-challenges-and-solutions.
Juridiskās palīdzības administrācija ir veikusi aktīvus pasākumus attiecībā uz informācijas izplatīšanu par juridisko palīdzību, sagatavojot seminārus pašvaldībām, lai izskaidrotu juridisko palīdzību, nosūtot informāciju tiesām, apmeklējot pansionātus un sazinoties ar cilvēkiem, izmantojot X (Twitter). Nākotnē Latvija varētu apsvērt iespēju piedāvāt tērzēšanas robotus vai juridiskās palīdzības simulatoru. Tiešsaistes informācijas par juridisko palīdzību sniegšana pieejamā veidā arī atbrīvotu Juridiskās palīdzības administrācijas resursus, lai koncentrētos uz tieslietu klientiem, kuriem nav resursu vai iespēju izmantot tiešsaistes pakalpojumus.
3.1.2. Galvenās infrastruktūras trūkums Latvijas tieslietu sistēmā
Papildus pareizam tiesiskajam regulējumam un digitālajām un datu pārvaldības pieejām infrastruktūra joprojām ir šķērslis digitālo rīku plašai īstenošanai un izmantošanai (sk. “Tehnoloģisko sasniegumu pārvaldība” 2. nodaļā). Kā šķēršļi SIT ieviešanai Latvijā tika konstatēts zems joslas platums, nekonsekvents interneta pieslēgums un bāzes reģistru un aprīkojuma (piemēram, aparatūras un programmatūras) trūkums. Lai gan Tiesu administrācija nodrošina tiesām nepieciešamo infrastruktūru, joprojām pastāv virkne nepilnību gan no tiesu, gan tieslietu iestāžu un lietotāju puses. Tam ir svarīgas sekas. Piemēram, trūkumi infrastruktūrā var izraisīt uzklausīšanu plūsmas pārtraukumu vai kavēšanos. Tas var arī apgrūtināt lietotāju piekļuvi saziņas līdzekļiem (piemēram, e-pastam, datoriem, printeriem, programmatūrai), piekļuvi dokumentiem un to iesniegšanu tiešsaistē. Drošas digitālās un datu infrastruktūras trūkums var arī kavēt sadarbspēju un līdz ar to tieslietu pakalpojumu raitu sniegšanu (piemēram, saiknes starp pirmstiesas ASI un tiesu platformām).
Ņemot vērā šos izaicinājumus, Latvijai būtu lietderīgi turpināt ieguldījumus digitālajās tehnoloģijās, koplietošanas pakalpojumos un instrumentos ilgtermiņā (piemēram, tīmekļa mitināšana un infrastruktūra, digitālā identitāte un paraksts), lai nodrošinātu ilgtspējīgu tieslietu sistēmas digitālo pārveidi. Lai to panāktu, būtu jānostiprina Tieslietu ministrijas koordinēšanas pienākumi; jāizstrādā koplietošanas pakalpojumi un rīki; jāturpina ieguldīt resursu palielināšanā, lai atbalstītu visu attiecīgo dalībnieku koplietošanas rīku un pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu; un jāapsver izmēģinājuma projekti par mākslīgā intelekta (AI) izmantošanu pirmstiesas un tiesas strīdu izšķiršanas mehānismos, jo īpaši procesuālos un neanalītiskos jautājumus.
Papildus trūkstošajai infrastruktūrai tika uzsvērti arī specifiski izaicinājumi, kurus ir svarīgi risināt, lai attīstītu SIT Latvijā. Tie ietver pušu identifikācijas sistēmas tiesas sēžu laikā, tiesas sēžu pieejamību tiešsaistē personām ar invaliditāti un liecinieku ticamības novērtēšanu bez pilnīga skata uz liecinieka ķermeņa valodu un apkārtni. Īpaši jāatzīmē, ka visas ieinteresētās personas uzsvēra, ka tiesības uz taisnīgu un pieejamu tiesu sistēmu ir prioritāte, un funkcionalitātei ir jābūt jebkuras inovācijas pamatā. Ir radušās bažas par problēmām saistībā ar virtuālo uzklausīšanu derīgumu vai elektronisko veidlapu pilnvarošanu, jo īpaši, ja tas apgrūtina tiesu pieejamību lietotāju neizpratnes vai infrastruktūras nepieejamības dēļ.
Šīs problēmas neattiecas tikai uz Latviju. Patiesībā ar tām saskaras daudzi kolēģi, kas izmanto tiešsaistes rīkus. Būtu lietderīgi izpētīt labo praksi attiecībā uz attālinātām tiesas sēdēm, sekojot Apvienotās Karalistes Tiesnešu kolēģijas (Judicial College, 2020[11]) vai ASV Valsts štata tiesu centra piemēram (sk. Logs 3.5), lai palīdzētu Latvijai pielāgot tiešsaistes tiesas sēdes, ņemot vērā lietotāju vajadzības. Iespējams, būtu vērts izpētīt arī to, kā citās nozarēs, piemēram, veselības vai finanšu, tiek pārbaudīta identitāte un vairota patērētāju uzticēšanās. Ideālā gadījumā pamatnostādnes sniegtu skaidrību tiesnešiem un pusēm un palīdzētu viņiem saprast, kad tiešsaistes tiesas sēdes var vai nevar uzskatīt par izvēles iespēju, ņemot vērā arī procesuālo taisnīgumu.
Kalifornijas Tiesiskuma pieejamības komisija ir izstrādājusi vadlīnijas, lai palīdzētu tiesām izlemt, kad un kā izmantot tiešsaistes tiesas sēdes. Vadlīnijās ir sniegta labā prakse, lai palīdzētu noteikt un pārvarēt šķēršļus, kas kavē tiesu pieejamību tiešsaistes tiesas sēžu laikā. Nosakot, vai, kad un kā izmantot tiešsaistes uzklausīšanu, jāņem vērā šādi aspekti:
1. Kādas uzklausīšanas veikt tiešsaistē: Tiesām priekšroka būtu jādod tiesvedībām, kurās tiesvedības dalībnieks var būt pašpārstāvēts (piemēram, vardarbība ģimenē), tiesvedībām, kas ir viegli piemērotas attālinātās uzklausīšanas tehnoloģijām un procedūrām (piemēram, jāizvairās no lietām, kas saistītas ar būtiskiem dokumentāriem pierādījumiem), un strīdiem, kas varētu samazināt tiesu neizskatīto lietu skaitu, tādējādi labāk kalpojot iedzīvotājiem un uzlabojot tiesas pieejamību.
2. Digitālā plaisa: Tiešsaistes uzklausīšanā jāizmanto lietotājiem viegli pieejamas digitālās tehnoloģijas. Tiesām būtu jāparedz iespējas, kā mazināt nesaderību ar noteiktām ierīcēm (piemēram, dalība tikai balss režīmā, bezmaksas tālruņa numurs).
3. Atbilstība pieejamības prasībām personām ar invaliditāti: Tiesām jāgarantē pieejamība personām ar invaliditāti. Piekļuves nodrošināšana personām ar invaliditāti ir būtiska, lai izveidotu iekļaujošu tiesu sistēmu, kas darbojas attālināti. Papildus tam, ka attālinātās tehnoloģijas ir tehniski nepieejamas, tās var izraisīt reiboni, sliktu dūšu un citas slimības sajūtas. Tiešsaistes uzklausīšanas procedūrām jāatbilst attiecīgajiem standartiem, piemēram, tīmekļa satura pieejamības vadlīnijām 2.1.11 un 21. gadsimta sakaru un video pieejamības likumam (CVAA). Tas nozīmē, ka tiešsaistes uzklausīšanas ir jāpielāgo tā, lai tās būtu iekļaujošas, piemēram, nodrošinot slēgtos titrus, automātisku transkripciju un ekrānlasītāja atbalstu.
4. Programmatūras lietojamība: Tiesām būtu jānodrošina ceļveži, lai palīdzētu lietotājiem izprast, kā programmatūra darbojas, un atrisināt biežāk sastopamās problēmas, kas saistītas ar platformas lietošanu, bez tiesas darbinieku iejaukšanās.
5. Lietas, kurās iesaistītas pašpārstāvētas puses: Tiesām būtu jāpielāgo tiešsaistes tiesas sēdes to personu vajadzībām, kuras nepārvalda attiecīgās valsts valodu. Jānodrošina attālinātais tulkojums. Tiesām ir jāapzinās, ka piekļuve tiesai var būt ierobežota personām, kuras nerunā brīvi valsts valodā un nevar piekļūt tiešsaistes uzklausīšanas programmatūrai.
6. Lietas, kurās iesaistītas analfabētiskas puses: Tiesām ir jāapzinās, ka tiešsaistes tiesas sēdes var ierobežot tiesu pieejamību analfabētiskām pusēm vai pašpārstāvētām pusēm, kurām nav pazīstama juridiskā leksika. Jāveic pasākumi, lai mazinātu šo risku (piemēram, jāsniedz vienkāršotas instrukcijas vienkāršā valodā vai vizuāli).
7. Lietas, kurās nepieciešami dokumentāri pierādījumi: Tiešsaistes uzklausīšanas nav ieteicamas, ja ir jāiesniedz dokumentāri pierādījumi. Tomēr, ja attālinātās tehnoloģijas ir jāizmanto uzklausīšanā, kas saistīta ar dokumentiem un jo īpaši ar dokumentāro pierādījumu iesniegšanu, tiešsaistes uzklausīšanas tehnoloģijai ir jānodrošina iespēja iesniegt un reģistrēt dokumentāros pierādījumus tiešsaistē. Tiesām jāapzinās, ka pierādījumu sniegšana, izmantojot tiešsaistes platformu, var ierobežot vienlīdzīgas iespējas nevienlīdzīgas piekļuves tehnoloģijām gadījumā. Var veikt pasākumus, lai nodrošinātu lietas dalībnieku vienlīdzību, piemēram, pirms tiesas sēdēm izdalīt dokumentāro pierādījumu kopijas.
8. Tiesas rīki, lai īstenotu kontroli pār tiesas sēdēm: Tiesām būtu jāizmanto platformas, kas ļauj tām kontrolēt tiešsaistes tiesas sēdes, lai nodrošinātu taisnīgu un efektīvu procesu (piemēram, dalībnieku identifikācija un pārvaldība, konfidencialitāte).
9. Izmantojamu oficiālo dokumentu izveide: Pieņemot lēmumu par to, kuru platformu izmantot, tiesām jāapsver, vai tās nodrošina rīkus oficiālu protokolu un stenogrammu ģenerēšanai un iespēju pusēm tos apstrīdēt.
Avots: Nacionālais Valsts tiesu centrs (2020[12]), Uzklausīšana attālināti un tiesas pieejamība: COVID-19 pandēmijas laikā un pēc tās, https://www.ncsc.org/__data/assets/pdf_file/0018/40365/RRT-Technology-ATJ-Remote-Hearings-Guide.pdf.
No 2023. gada maija lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir pienākums saņemt elektronisko identifikāciju ("e-ID"), kas nodrošina iespēju sazināties ar valsts strīdu risināšanas iestādēm. Tāpat kopš 2023. gada janvāra visiem uzņēmumiem ir pienākums aktivizēt oficiālo elektronisko adresi. Valsts iestādēm, rezerves karavīriem un atsevišķām fiziskām personām (tiesu izpildītājiem, maksātnespējas administratoriem, karavīriem u. c.) šī prasība bija arī pirms 2023. gada janvāra. Tas ir stingrs solis ceļā uz e-ID izmantošanu attālinātai identifikācijai publiskā sektora iestādēs, tostarp tiesu sistēmā (piemēram, personu un uzņēmumu identifikācija attālināti pirms tiesas sēdēm bez tiesas administratīvā personāla līdzdalības). E-ID izmantošana, kas ļautu veikt identifikāciju attālināti, palīdzētu samazināt tieslietu ierēdņu darba slodzi un ļautu automātiski reģistrēt pušu datus e-lietu portālā un platformā.
3.1.3. Raugoties nākotnē: ceļā uz digitāli nobriedušu tieslietu sistēmu Latvijā
Ir iespējams pārskatīt līdzšinējo Latvijas pieeju tieslietu un strīdu izšķiršanas mehānismu modernizācijai. Tas var prasīt pārdomātu tieslietu, digitālo un datu pārvaldību, kā arī pārdomāt un pārveidot publiskos procesus un vienkāršot procedūras.
Pieejai "digitālā pēc noklusējuma", nevis "digitālā pēc projekta", ir vairākas sekas attiecībā uz strīdu izšķiršanas izstrādi un īstenošanu. Pakalpojumu kartēšana un intervijas ar ieinteresētajām personām atklāja sadarbspējas un saiknes trūkumu starp dažādām sistēmām, kas parasti nozīmē instrumentu un saziņas kanālu sadrumstalotību un daudzveidību. Ziņojumos minētās problēmas (piemēram, rīku skaita palielināšanās, grūtības pārvietoties pa platformām, un informācijas pieprasīšana vairākas reizes) saistībā ar lietotāju pieredzi ar tiešsaistes uzklausīšanu, platformām un saziņas rīkiem arī liecina, ka Latvija ir koncentrējusies uz esošo procesu un procedūru digitalizāciju, neņemot vērā lietotāju vajadzības.
Iespējamo reformu ietvaros Latvijai būtu lietderīgi turpināt pilnveidot elektroniso parakstu un tiesu informatīvo sistēmu (TIS) un e-lieta portālu (Elieta.lv), jo īpaši, lai nodrošinātu tieslietu pakalpojumu lietojamību. Tas ietver centralizētu vadlīniju un standartu noteikšanu, lai nodrošinātu dokumentu koplietošanu un jau iesniegto dokumentu atkārtotu izmantošanu, nodrošinot piekļuvi gan tiesas, gan ārpustiesas prasību (alternatīva strīdu izšķiršana, ASI) lietu vēsturei un cenšoties labāk izprast lietotāju vajadzības, lai uzlabotu sistēmas funkcijas atbalsta un priekšgala dimensijās (piemēram, palielināt pielikumu lielumu, iepriekš aizpildīt informāciju). Tas palīdzētu novērst atšķirības, par kurām ziņots, piemēram, starp papīra un elektroniskajiem ierakstiem attiecībā uz vienas un tās pašas datnes pieprasījumu. Tas nozīmē nepārtraukti sameklēt un iesaistīt dažādas lietotāju grupas (piemēram, juristus, iedzīvotājus, uzņēmumus), lai izprastu viņu vajadzības un piešķirtu prioritāti lēmumu pieņēmēju ērtībām. Tāpat ir ļoti svarīgi sadarboties ar iedzīvotājiem, lietotājiem un visām ieinteresētajām personām pakalpojumu izstrādes un sniegšanas sākumposmā un turpmākajos posmos. Konkrēti tas nozīmē ieviest koprades un kopīgas pakalpojumu izstrādes metodes, pastāvīgi meklēt iespējas iesaistīt lietotājus testēšanā, atkārtojot un izmantojot atgriezeniskās saites, lai informētu lietotāju segmentāciju, kā arī mērķtiecīgāku un pielāgotāku pakalpojumu pieredzi (sk. "Dinamiska pieeja SIT izstrādē un sniegšanā" 2.nodaļā).
Strīdu risināšanas modernizācija un SIT ieviešana Latvijā galvenokārt ir vērsta uz strīdu risināšanu pēc to rašanās. Lai gan SIT var turpināt sniegt labumu tiesiskuma lietotājiem, ļaujot viņiem piekļūt tiesas procesiem tiešsaistē, pastāv neizmantots potenciāls pārveidot visu strīdu novēršanas un izšķiršanas iestatījumu spektru, tostarp ASI un procesus (piemēram, automatizācija, šķirošana, izplatīšanās ceļi).
SIT var būtiski palīdzēt apturēt strīdus un novērst to eskalāciju. Lai uzlabotu strīdu novēršanu, Latvija varētu apsvērt e-lieta portāla (Elieta.lv) uzlabošanu, lai palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmumiem izprast savus konfliktus un izpētīt iespējas ārpus tiesas. Papildus SIT mehānismiem digitālās tehnoloģijas un dati var gūt lielu labumu no juridiskajiem pakalpojumiem, kas ļauj pusēm novērtēt ārpustiesas (OECD, 2022[13]).
Nodrošinot skaidrus norādījumus un pārredzamu informāciju par dažādām strīdu izšķiršanas iespējām, to piemērotību, izmaksām, ilgumu un panākumu iespējamību, būtu vieglāk izdarīt apzinātu izvēli. Konkrēti, e-lieta portālā varētu iekļaut pašnovērtējuma rīkus un sniegt informāciju, lai palīdzētu pusēm reāli izprast savas problēmas un iespējas ārpus tiesas (sk. Logs 3.6). Tāpat Latvija varētu paplašināt savus centienus, iekļaujot citus elementus, piemēram, piedāvājot informāciju par pieejamo juridisko atbalstu vai strīdu izšķiršanas iespējām, kā arī par tiesu vai citu lēmumu pieņemšanas procesu termiņiem (sk. Logs 3.6). Šādas pieejas ievērošana mudinātu puses izvēlēties miermīlīgus strīdu risināšanas veidus un atbalstītu tās, lai strīdus risinātu, savstarpēji vienojoties, ārpus tiesas ceļā.
Nīderlandes "He Jurisdisch Loket" sniedz interaktīvas juridiskas konsultācijas soli pa solim, lai palīdzētu cilvēkiem risināt juridiskās problēmas ārpus tiesas. Platformā tiek ievērota pieeja "bez nepareizo durvju", nodrošinot universālas vārtejas uz tieslietu dienestiem. Dažām tēmām tiek parādīts lēmumu pieņemšanas koks, lai palīdzētu iedzīvotājiem soli pa solim atrast risinājumu viņu vajadzībām. Platforma sniedz arī bezmaksas juridiskās konsultācijas un palīdzību. Tas palīdz mazināt strīdus un novērst to eskalāciju.
Platformā ir pieejama juridiska informācija un vēstuļu paraugi, lai palīdzētu lietotājiem risināt dažādus juridiskus un tiesiskus jautājumus (piemēram, par darbu, ģimeni, parādiem). Platforma informē cilvēkus par viņu tiesībām un spēkā esošajiem tiesību aktiem saistībā ar viņu problēmām. He Jurisdisch Loket arī nosūta iedzīvotājus pie juristiem vai mediatoriem, ja jautājuma risināšanai nepieciešamas īpašas juridiskās zināšanas vai ja sniegtie pakalpojumi nav pietiekami, lai atrisinātu situāciju. Platforma ir pielāgota arī personām ar zemiem ienākumiem, un, lai nodrošinātu piekļuvi juridiskajiem un mediācijas pakalpojumiem, šīm grupām ir paredzētas zemākas maksas. Visā valstī ir izvietoti arī klātienes piekļuves punkti, un ir pieejams arī uzticības tālrunis.
Avots: Het Jurisdisch Locket (2023[14]), Kā mēs darbojamies, https://www.juridischloket.nl/hoe-we-werken/.
3.2.1. ASI Latvijas tieslietu sistēmā
Faktu noskaidrošanas intervijas liecināja, ka Latvijā ir neizmantots potenciāls visaptverošas pieejas pieņemšanai SIT, kas neaprobežotos tikai ar tiesām. Pašlaik iniciatīvas ir vērstas uz tādu tipisku tiesu funkciju digitalizāciju kā dokumentu iesniegšana, datu glabāšana e-lietā un tiesvedības un tiesas sēžu veikšana tiešsaistē. Atbilstoši labākajai praksei, piemēram, izlīguma institucionālai ieviešanai Vācijas tiesvedībā (Güterichterverfahren), tiesu strīdu risināšanā Latvijā papildus tiesvedībai varētu izmantot alternatīvus strīdu risināšanas veidus (sk. “Ombuda shēmas patērētāju un tirgotāju strīdos” un 4.9. logu 4. nodaļā).
Alternatīvo strīdu izšķiršanas mehānismu, piemēram, mediācijas un šķīrējtiesas, iekļaušana Latvijas plašākos centienos var palīdzēt valstij uzlabot tiesu pieejamību un sekmēt tieslietu sistēmas modernizāciju.
Mediācija Latvijā
Mediāciju var definēt kā "nesaistošu iesaistīšanos, ko veic neatkarīga trešā persona, kura palīdz strīdā iesaistītajām pusēm panākt vienošanos" (Carroll, 1997[15]). Ar mediācijas palīdzību strīdus var atrisināt rentabli, izmantojot pušu vajadzībām pielāgotus procesus. Mediācijas tiesiskais pamats Latvijā ir Mediācijas likums un ES Direktīva par atsevišķiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās. Mediācijas likums neparedz nekādas atšķirības vai īpašu režīmu vienkāršotām un brīdinājuma procedūrām vai patērētāju lietām. Mediācija attiecas uz visu veidu strīdiem, kurus puses vēlas atrisināt mierizlīguma ceļā, kā noteikts 8. sadaļā (Government of Latvia, 2014[16]).
Latvijā brīvprātīga vienošanās par mediāciju, neatkarīgi no tā, vai tā ir iekļauta līgumā kā klauzula vai noslēgta kā atsevišķa vienošanās, novērš tiesvedības izmantošanu, izņemot, ja:
1. viena puse ir rakstiski informējusi otru pusi par atteikšanos no mediācijas vienošanas, kas iekļauta starp pusēm noslēgtajā līgumā.
2. viena puse ir noraidījusi otras puses priekšlikumu atrisināt strīdu, izmantojot mediāciju.
3. mediācija ir izbeigta bez vienošanās (t. i., izlīguma), un mediators ir izdevis apliecinājumu par mediācijas iznākumu.
Iepriekš minētie izņēmumi liecina par mediācijas brīvprātīgo un konsensuālo raksturu, kas tiek uztverta kā iespēja pusēm, kuras vēlas panākt izlīgumu draudzīgā ceļā. Pusēm ne tikai nav pienākuma iesaistīties mediācijā, ja vien tās par to nav vienojušās, bet šāda vienošanās ne vienmēr novērš tiesvedību, ja viena vai abas puses nevēlas iesaistīties mediācijā vai nevar panākt izlīgumu.
Intervijas liecināja par vispārēju vienprātību, ka mediācija reti tiek izmantota ārpus ģimenes strīdiem. Daļēji tas ir saistīts ar mediācijas brīvprātīgo raksturu un neuzticēšanos tai kā efektīvai strīdu izšķiršanas metodei, arī tāpēc, ka mediācijas vienošanas izpildes iespējas ir ierobežotas. Patiesi, tika ziņots, ka mediācijas izlīgumu izpildāmības trūkums attur cilvēkus un uzņēmumus no mediācijas Latvijā (sk. Lēmumu izpilde). Mediācijas likuma 14. panta 3. punktā noteikts, ka mediācijas laikā panāktā vienošanās pusēm jāpilda labprātīgi (Government of Latvia, 2014[16]). Tomēr šāda vienošanās nav izpildāms dokuments. Tādējādi, ja viena no pusēm neievēro vienošanos, otrai pusei ir jāuzsāk tiesvedība, pieprasot ievērot vienošanos vai samaksāt kompensāciju par tās neievērošanu. Vienlaikus, ja izlīgums tiek panākts tiesvedības laikā un to apstiprina tiesa, tas var būt izpildāms kā tiesas spriedums (Civilprocesa likuma 228. pants) (Government of Latvia, 1998[17]).
Vēl viens minētais šķērslis, kas kavē mediācijas izmantošanu, ir šķietamā neatbilstība starp tehnisko prasību līmeni, kas nepieciešams noteiktās lietās, un specializētu mediatoru trūkumu, kas spētu izpildīt šo prasību (OECD, 2018[4]). Uzņēmēji ir īpaši uzsvēruši šīs bažas un apstiprina iepriekšējos secinājumus ESAO ziņojumā "Tiesiskuma pieejamība uzņēmējdarbībai un iekļaujoša izaugsme Latvijā". Mediatori bieži specializējas humanitārajās zinātnēs (piemēram, psiholoģijā, socioloģijā, filozofijā), savukārt ieinteresētās personas uzskatīja, ka šādu pakalpojumu pievilcību palielinātu daudzveidīgāks mediatoru ar zināšanām citās jomās (piemēram, inženierzinātnēs, finansēs) loks. Šajā kontekstā Latvija varētu apsvērt iespēju palielināt mediācijas pievilcību, palielinot profilu daudzveidību, apmācību un radot stimulus, lai piesaistītu nākotnes mediatorus. Tas varētu ietvert arī stimulu un programmu izveidi, lai pārkvalificētu pensionētos tiesnešus par mediatoriem. Šo problēmu varētu palīdzēt risināt arī mediatoru spēju veidošanas programmu paplašināšana. To varētu papildināt ar ciešāku sadarbību starp valsti un starpniecības apvienībām, lai uzlabotu atbalstu un īstenotu pārkvalifikācijas iniciatīvas karjeras maiņai.
Šobrīd Latvijā juridiskā palīdzība netiek piemērota ASI (Government of Latvia, 2019[18]). Lai veicinātu ASI ieviešanu valstī, Latvija varētu apsvērt iespēju paplašināt juridisko palīdzību ASI, grozot Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 9. pantu (Government of Latvia, 2019[18]). Tas dotu lielu labumu arī tai iedzīvotāju daļai, kurai nav finansiālu līdzekļu, lai segtu ar ASI saistītos izdevumus, un palīdzētu paplašināt tiesu pieejamību. Juridiskās palīdzības paplašināšana, attiecinot to uz ASI, varētu arī palīdzēt veicināt "tiesvedības kultūras" maiņu, ļaujot cilvēkiem izvēlēties alternatīvu metodi privātu strīdu risināšanai. Vēl viens pozitīvs rezultāts ASI iekļaušanai Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā ir iespējamais tiesu noslodzes samazinājums. Mediācija varētu būt labs kandidāts valsts finansiālajam atbalstam juridiskajai palīdzībai, jo salīdzinājumā ar citiem ASI mehānismiem, piemēram, šķīrējtiesu, maksa ir zemāka.
Šķīrējtiesa Latvijā
Šķīrējtiesa ir ASI mehānisms, kas balstās uz pušu piekrišanu šķīrējtiesai. Ja nav šķīrējtiesas līguma, nav pienākuma iesaistīties šķīrējtiesā. Tomēr, ja puses ir likumīgi vienojušās par šķīrējtiesu, tās nevar tiesāties tiesā. Šķīrējtiesa neattiecas uz visiem strīdu veidiem, pat ja puses vēlas strīdu izskatīt šķīrējtiesā. Latvijas Šķīrējtiesu likuma 5. pantā ir ietverts to tiesisko attiecību katalogs, kuras nav piemērojamas šķīrējtiesai (Government of Latvia, 2014[19]). Tas attiecas uz strīdiem starp darba ņēmējiem un darba devējiem par darba līgumiem (t. i., darba samaksas jautājumiem). Tāpat šķīrējtiesa nevar izskatīt strīdus, kuros ir iesaistīta valsts vai pašvaldības iestāde, vai strīdus, kuros šķīrējtiesas spriedums varētu tās aizskart (Government of Latvia, 2014[19]).
Fokusgrupu diskusijās, kas notika ar uzņēmējiem, daži no tiem kā vienu no iemesliem, kas kavē puses izvēlēties šķīrējtiesu Latvijā, minēja sabojātu reputāciju. Attiecībā uz ļoti lieliem strīdiem dažas ieinteresētās personas deva priekšroku šķīrējtiesas iespējām ārvalstīs.
Zinātnieki ir arī konstatējuši, ka pastāv neuzticēšanās šķīrējtiesai. Šķīrējtiesu sistēma Latvijā bieži tiek uzskatīta par "tik izkropļotu, ka šķīrējtiesas institūcijas darbojas nevis ar tiem mērķiem, kādiem tās ir paredzētas, bet gan lai īstenotu dažādas [nelikumīgas] shēmas" (Kačevska, 2014[20]; Krumins, 2017[21]). Cits autors šos vārdus ir raksturojis kā "ārkārtīgi spēcīgu apgalvojumu, kas kodolīgi atklāj Latvijas šķīrējtiesas drūmo realitāti" (Torgāns, 2012[22]). Faktu noskaidrošanas intervijas un zinātnieku atbalstītie viedokļi norāda uz daudz dziļāku problēmu - neuzticēšanos šķīrējtiesai Latvijā. Tas var būt šķērslis turpmākai SIT ieviešanai šķīrējtiesā.
Šajā kontekstā Latvija varētu gūt labumu no turpmākiem uzlabojumiem šķīrējtiesā kā taisnīga un efektīva strīdu izšķiršanas līdzekļa. Tehniskajā līmenī ir iespējams nostiprināt šķīrējtiesas nolēmumu atcelšanas procedūras juridisko pamatu. Tajā pašā laikā ad hoc tribunālu nolēmumiem būtu jābalstās arī uz stingrām izpildes procedūrām. Tāpat ir iespējams paplašināt iespēju šķīrējtiesas procesa laikā uzklausīt lieciniekus, lai nodrošinātu, ka strīdi tiek atrisināti rūpīgi un taisnīgi.
Ņemot vērā iespējamās reputācijas problēmas, uzlabojumi šķīrējtiesā varētu ietvert arī nepieciešamo aizsardzības pasākumu nodrošināšanu, lai novērstu jebkādus reālus vai iespējamus interešu konfliktus šķīrējtiesā, un ētikas prasību izstrādi šķīrējtiesnešiem, kas būtu jāpārvērš par šķīrējtiesas procedūras stūrakmeni, un šo prasību ievērošanu. Veicot uzlabojumus, Latvija varētu apsvērt iespēju sadarboties ar šķīrējtiesām, lai izstrādātu apmācību programmu šķīrējtiesnešiem. Stratēģisks dokuments vai programma būtu iespēja, kas palīdzētu atbalstīt šīs reformas un atjaunot šķīrējtiesu Latvijā.
Tāpat periodisku novērtējumu noteikšana varētu palīdzēt novērtēt šķīrējtiesas reformu atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu, ilgtspēju un ietekmi, ņemot vērā jaunās stratēģiskās pieejas un mērķus. Novērtēšana ļauj labāk izprast politikas pamatproblēmas un palīdz politikas veidotājiem pieņemt pamatotus lēmumus par to, vai ir lietderīgi turpināt vai uzsākt jaunu politiku. Šādas reformas varētu palīdzēt uzlabot šķīrējtiesas darbību un tādējādi veicināt tās plašāku izmantošanu, palīdzot palielināt tieslietu sistēmas atsaucību Latvijā.
3.2.2. ASI iekļaušana Latvijas tieslietu sistēmas modernizācijas centienos
Nākamais solis ASI mehānismu izmantošanas atbalstam varētu būt tiešsaistes starpniecības un šķīrējtiesas ieviešana. Stratēģiskas pieejas izstrāde, kas paplašina SIT politikas darbības jomu, lai atbalstītu ASI attīstību un digitālo pārveidi (piemēram, mediācija, ombuds, šķīrējtiesa), būtu pirmais solis ceļā uz turpmāku SIT sistēmas attīstību valstī (sk. “Stratēģiskā pieeja strīdu izšķiršanai” 2. nodaļā). Šī pieeja varētu ietvert arī skaidrus SIT principus un mērķus Latvijā, pieņemot visas valdības pieeju, precizējot iestāžu lomas, pienākumus un procedūras, nosakot resursus, atspoguļojot dažādas lietotāju grupas un izstrādājot skaidru īstenošanas plānu ar mērķiem un galvenajiem darbības rādītājiem.
Strīdu izšķiršanas ceļu kartēšana Latvijā liecināja par to, ka trūkst kanālu, kas savienotu ASI pakalpojumus un tiesvedību tiesā. Tā vietā cilvēkiem sākotnēji ir jāmēģina risināt ASI pirms tiesas, ja viņi ir ieinteresēti to darīt, un, ja šāds ASI mēģinājums ir neveiksmīgs, viņiem ir jāuzsāk jauns tiesas process bez iespējas ātri pāriet no ASI uz tiesvedību tiesā. Šāda sadrumstalotība ceļos starp ASI un tiesu pakalpojumiem tiek uztverta kā diezgan apgrūtinoša un ilgstoša un rada šķēršļus, kas traucē apsvērt mediāciju, šķīrējtiesu un ombuda sistēmas kā dzīvotspējīgu alternatīvu tiesu procesiem. Tāpat nav vienkāršu veidu, kā pēc tiesvedības uzsākšanas pārcelt lietu no tiesas uz ASI (un otrādi). Kā vēl vienu no veidiem, kā veicināt ASI un samazināt tiesu noslodzi, varētu izskatīt jautājumu par to, ka trūkst racionalizētu ceļu no tiesas procesa uz ASI mehānismiem. Jāatzīst, ka tas ir liels solis, jo tam nepieciešama pareiza datu pārvaldība, kas ir daļa no plašākām publiskā sektora reformām datu arhitektūras un infrastruktūras jomā (sk. “Datu pārvaldība un stratēģiskā izmantošana” 2. nodaļā).
Reformējot ASI Latvijā, varētu apsvērt arī izmaksu noteikumus. Rūpīgi izstrādāti ASI izmaksu noteikumi var uzlabot ASI pieejamību, pievilcību un efektivitāti, tādējādi nodrošinot efektīvākus un apmierinošākus rezultātus visām iesaistītajām pusēm. No intervijām izriet, ka mediācija un šķīrējtiesa reti tiek izmantotas vienkāršotajās procedūrās, jo ar tām ir saistītas augstas izmaksas (sk. "Ceļi uz vienkāršoto procedūru" 4.nodaļā). Izmaksu noteikumos būtu jāņem vērā taisnīguma princips (piemēram, vai ir iespējama vienošanās par izmaksu sadali, kad abas puses piedalās izmaksu segšanā, tādējādi veicinot problēmu risināšanu sadarbībā?); paredzamības princips (piemēram, vai ir skaidras un pārredzamas ASI maksu struktūras?); un pieejamības princips (piemēram, vai izmaksu noteikumi veicina ASI, piedāvājot zemākas maksas vai mazāku finansiālo slogu salīdzinājumā ar tradicionālo tiesvedību?; un vai ieviestie izmaksu noteikumi ļauj saglabāt ASI pieejamību visām pusēm neatkarīgi no to finansiālajām iespējām?).
Konfidencialitātes noteikumi ASI mehānismos ir vienlīdz svarīgi, lai pusēm radītu drošu un labvēlīgu vidi efektīvai strīdu izšķiršanai. Konfidencialitātes noteikumu galvenie apsvērumi ietver pārredzamus noteikumus par tās informācijas izmantošanu, ar kuru dalās, izmantojot ASI mehānismu (piemēram, informāciju, kas atklāta ASI, var vai nevar izmantot tiesā); privātuma un datu aizsardzību; komercnoslēpumu saglabāšanu; un reputāciju (sk. 3. pīlāru: “Ētika un drošības pasākumi” 2. nodaļā).
Viens no uzlabojumiem, ko varētu veicināt, reformējot ASI, ir stingra sistēma tiesas pievienotajai ASI. Tas ļauj uz laiku apturēt tiesvedību (ad hoc vai pēc pušu pieprasījuma), lai puses varētu iesaistīties ASI procesā. Ja ASI ir veiksmīga, puses var iesniegt savu vienošanos apstiprināšanai tiesā.
Vēl viens aspekts, ko varētu apsvērt, reformējot ASI, ir lēmumu izpilde. ASI rezultātu izpildes nodrošināšana nodrošina līdzsvaru starp ASI brīvprātīgā rakstura saglabāšanu un līdzekli, kas nodrošina, ka puses ievēro risinājumus, par kuriem tās vienojušās. Lai gan puses bieži vien ir apmierinātas, ka pēc ASI lēmumiem nav izpildāma instrumenta, iespēja tos izpildīt var arī uzlabot strīdu izšķiršanas efektivitāti un lietderību. Šajā sakarā, veicinot reformas ASI jomā, Latvija varētu apsvērt iespēju nodrošināt vieglu piekļuvi izpildāmiem instrumentiem vai izpētīt iespēju dažādus ASI/SIT izlīgumus padarīt izpildāmus (sk. Lēmumu izpilde).
Politikā, kas piedāvā visaptverošāku pieeju SIT, varētu arī apsvērt iespēju atbalstīt sadarbības ekosistēmu starp publiskā sektora, nevalstisko un privāto ASI pakalpojumu sniedzējiem. Publiskais sektors var sniegt ieguldījumu ar atjauninātu tiesisko regulējumu, nodrošinot iespējas un noteiktību attiecībā uz SIT sistēmu. Piemēram, Latvija varētu apsvērt iespēju ieviest tiesību aktus, kas palīdzētu novērst SIT šķēršļus un veicinātu SIT praksi (piemēram, ar izmaksu noteikumiem, kas atbalsta SIT, un veicinātu SIT juridisko profesiju pārstāvju vidū). Tas būtu jāpapildina ar privātām iniciatīvām, piemēram, šķīrējtiesu, ombuda sistēmām un starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas izmanto tiešsaistes praksi. Turklāt būtu lietderīgi stiprināt LegalTech ekosistēmu, piešķirot līdzekļus un sniedzot atbalstu, lai uzlabotu jaunuzņēmumu digitālās prasmes un konkurētspēju. Pasākumu un valsts mēroga konkursu (piemēram, hakatonu) popularizēšana arī varētu palīdzēt rast inovatīvus risinājumus ASI pakalpojumu jomā.
Diagnostika un strīdu šķirošana attiecas uz procesiem un sistēmām, kas identificē, novērtē un iedala lietas kategorijās atkarībā no to piemērotības juridiskajām prasībām, strīdu izšķiršanas mehānismiem un tieslietu lietotāju juridiskajām vajadzībām. Diagnostika un strīdu šķirošana palīdz nodrošināt, ka lietas tiek pārvaldītas efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Tā var palīdzēt noteikt labākās stratēģijas, lai risinātu juridiskās un tiesiskuma problēmas, kā arī veikt atbilstošu vēršanos strīdu izšķiršanas kanālos (OECD, 2021[23]). Diagnostika un šķirošana ir noderīgi instrumenti, lai novirzītu strīdus uz pareizajiem ceļiem un palīdzētu pusēm rast risinājumus, kas nav saistīti ar tiesvedību, un pēc iespējas izvairītos no tiesvedības. Diagnostikas un strīdu šķirošanas automatizācija palīdz samazināt tieslietu ierēdņu darba slodzi, novirzīt resursus pareizajām lietām un tiesvedības posmiem, kuros var būt nepieciešams analītisks novērtējums, un atturēt no negodprātīgas tiesvedības.
Saskaņā ar Tiesiskuma stratēģiju 2022.-2026. gadam (sk. “Stratēģiskā pieeja strīdu izšķiršanai” 2. nodaļā) Latvija varētu balstīties uz SIT koncepcijas īstenošanu, lai veicinātu reformas diagnostikas un strīdu izšķiršanas jomā. Piemēram, civilprocesuālajos likumos parasti ir ietvertas vispārīgas prasības, kas jāizpilda, lai nodrošinātu procesa nepārtrauktību (piemēram, nodevu maksājumi, vispārīga informācija par pusēm). Tāpat arī juridiskās palīdzības pieprasījumi lielā mērā balstās uz procesuālajām tiesībām. Faktu noskaidrošanas tikšanās ar juristiem un Juridiskās palīdzības administrāciju apstiprināja, ka šī ir vēl viena joma, kurā automatizācija Latvijai būtu ļoti noderīga. Šajā sakarā Latvija varētu apsvērt iespēju automatizēt visu juridiskās palīdzības pakalpojumu novērtēšanas, koncepcijas izstrādes un sniegšanas procesu. Lai to panāktu, būtu nepieciešams apzināt jomas, kurās juridisko palīdzību varētu automatizēt, tostarp, bet ne tikai, iepriekšēju novērtēšanu, pabalstu aprēķināšanu un automatizētu cilvēku sarunas apstrādi (tērzēšanas robotus), kā arī citus digitālo tehnoloģiju un datu izmantošanas veidus juridiskās palīdzības uzlabošanai.
Turklāt Latvijas gadījumā vienkāršotajā procedūrā un brīdinājuma procedūrā ir ietvertas īpašas prasības (. “Vienkāršotā procedūra un brīdinājuma procedūra” 4. nodaļā), lai lietu varētu virzīt uz priekšu tiesā (piemēram, naudas ierobežojumi). Dažas no šīm prasībām, piemēram, nodevu vai vienreizēju maksājumu veikšana, var viegli identificēt ar automatizētām sistēmām. Turklāt parasti novērtējums par to, vai šīs prasības ir izpildītas, neprasa analītisku domāšanu vai būtiskus strīdus par to piemērojamību. Gadījumos, kas neatbilst procesuālajām prasībām, varētu izdot automātisku rīkojumu. Attēls 3.1 ilustrē šo procesu.
Avots: Paša autora dizains.
No lietotāja viedokļa vērtīgi varētu būt šķirošanas mehānismi, kas palīdzētu lietotājiem agrīnā posmā identificēt informāciju par viņu juridiskajiem un tieslietu jautājumiem un pieejamajiem resursiem. Tas arī mudinātu puses izmēģināt ASI, pirms tās izvēlas tiesvedību. Tiešsaistes rīki, piemēram, veidlapas un tērzēšanas roboti, kas integrēti e-lieta portālā un vienas pieturas aģentūrās (sk. Vienas pieturas aģentūras platforma: Latvija.lv), izmantojot lielos datus, algoritmus un mašīnmācīšanos, var palīdzēt cilvēkiem un uzņēmumiem īstenot diagnostiku un strīdu šķirošanu.
Platforma, kas palīdz risināt strīdus elektroniski (PARLe), ir labs piemērs SIT platformai ar šķirošanas mehānismu, kas palīdz novērtēt strīda pieņemamību (sk. 2.4. logu 2. nodaļā un Logs 3.8 tālāk tekstā). CyberJustice Kanādā izstrādātā PARLe ir integrēta vairākās Ziemeļamerikas un Eiropas organizācijās. Platforma nodrošina ērtu, pieejamu un efektīvu SIT zemas intensitātes konfliktiem civillietās, administratīvajās lietās un maznozīmīgu pārkāpumu lietās. Platformā ir arī tērzēšanas robots, kur puses var saņemt palīdzību informācijas identificēšanā un problēmu risināšanā.
Digitālās tehnoloģijas apvienojumā ar vienas pieturas aģentūrām varētu atbalstīt uz lietotāju orientētu pieeju Latvijā, palīdzot lietotājiem labāk izprast viņu konfliktu galvenās iezīmes un saskaņot šīs iezīmes ar piemērotu strīdu risināšanas veidu.
Latvija vēl varētu iedvesmoties no Singapūras valsts tiesu piemēra, lai īstenotu strīdu šķirošanu (sk. Logs 3.7). Singapūras valsts tiesas piedāvā tiešsaistes novērtēšanas rīku maza apmēra prasībām, lai palīdzētu pusēm pieņemt lēmumus. Šis rīks sniedz provizorisku novērtējumu par to, vai strīds ietilpst maza apmēra prasību tribunāla kompetencē. Tas arī sniedz atbalstu attiecībā uz pierādījumu identificēšanu, kā rīkoties ar prasību un atvieglo prasības pieteikuma veidlapas aizpildīšanu. Šis rīks ir pieejams datoriem un mobilajām ierīcēm, un tā aizpildīšana aizņem aptuveni desmit minūtes (Government of Singapore, 2022[24]). Tāpat Brazīlijas Augstākās darba tiesas izstrādātā sistēma Bem-te-Vi ir tiesas lietu pārvaldības rīks, kas veic lietu šķirošanu, izvērtējot pārsūdzību pieņemamību (sk. Logs 3.7).
Singapūra: Šķirošanas mehānismu ieviešana tieslietu sistēmā, izmantojot novērtēšanas rīku pirms prasības iesniegšanas
Singapūras Kopienas tieslietu un tribunālu sistēma (CJTS) ir tiešsaistes platforma prasību iesniegšanai Singapūras valsts tiesās. Platformā ir integrēts lietu šķirošanas mehānisms, nodrošinot unikālu novērtējumu pirms iesniegšanas katrā no četru veidu tiesām: Maza apmēra prasību tribunāli, Kopienas strīdu izšķiršanas tribunāli, Nodarbinātības prasību tribunāli un Aizsardzības pret uzmākšanos tiesa. Novērtējuma pirms prasības iesniegšanas mērķis ir izvairīties no tā, ka puses iesniedz savas lietas tiesai, kas nav kompetenta izskatīt strīdu. Prasību kontrolsaraksts arī palīdz izvairīties no tiesvedības, novirzot puses uz ASI mehānismiem.
Novērtējums pirms prasības iesniegšanas palīdz noteikt, vai strīda raksturs un nosacījumi attiecībā uz pusēm ir piemēroti konkrētās tiesas kompetencei. Tiešsaistes rīks sniedz arī padomus. Piemēram, ja lietotājs norāda, ka šāda veida risinājums nav ticis meklēts, tiek ieteikts panākt izlīgumu. Platformā ir norādīti arī to ASI struktūru kontakti, kas varētu viņiem palīdzēt (piemēram, Kopienas mediācijas centrs). Turklāt, ja ir nepieciešama iepriekšēja procedūra, lai iesniegtu prasību noteiktā tiesā, platforma novirza lietotāju uz pareizo iestādi. Piemēram, mēģinājums panākt izlīgumu, izmantojot Trīspusējo strīdu izšķiršanas aliansi (TADM), ir priekšnosacījums, lai iesniegtu prasību Nodarbinātības prasību tribunālā.
Brazīlija: Mākslīgā intelekta pielietošana šķirošanā un lietu pārvaldībā tiesās
Bem-te-Vi ir tiesas lietu pārvaldības sistēma, ko izstrādājusi Brazīlijas Augstākā darba tiesa (TST), lai efektīvi un savlaicīgi racionalizētu lietas. Sadarbībā ar Brazīlijas Universitāti (UnB) izstrādātā sistēma izmanto mākslīgo intelektu, lai automatizētu šķirošanu, novērtējot pārsūdzību pieņemamību. Atbilstoši parametriem, kas balstīti uz dabiskās valodas apstrādi, sistēma automātiski iepriekš klasificē procedūras, tādējādi atvieglojot atbildīgā tiesneša veikto uzraudzību. Bem-te-Vi ir savietojama ar citām digitālajām tiesu sistēmām.
Tā veic arī automātisku procesu savlaicīguma analīzi. Lietotāji var noteikt procedūru pārvaldības prioritātes saskaņā ar dažādām stratēģijām un kombinētajām iespējām, izmantojot 38 filtrus 9 kategorijās: iekšējie rādītāji; daļas; tēma; procesa raksturojums; īpašas procedūras; preferenciālas procedūras; termiņi; procesa pašreizējais statuss; un jurists, kas darbojas lietā. Viena no funkcijām ir iespēja filtrēt procesus atbilstoši Nacionālās Tieslietu padomes noteiktajiem produktivitātes mērķiem, tādējādi nodrošinot vieglu piekļuvi lietām, kuras būtu ātri jāizskata.
Spānija: Ar dabiskās valodas apstrādi darbināms dokumentu šķirotājs, anonimizators un līdzības analīze, lai paātrinātu pilna cikla šķirošanu un lietu pārvaldību
Īstenojot Spānijas pastāvīgo apņemšanos uzlabot tiesu pieejamību, Spānijas Tieslietu ministrija lietotājiem nodrošina dabiskās valodas apstrādes (NLP) rīkus. Piemēram, Tieslietu ministrijas ierēdņi var piekļūt līdzības analīzes rīkam, kas ļauj identificēt vienu un to pašu vienību (vienu un to pašu personu) dažādās dokumenta daļās un atpazīt tās kā vienu un to pašu, neskatoties uz ievērojamām atšķirībām šīs vienības formulējumā visā dokumentā. Tāpat viņiem ir pieejams arī dokumentu šķirotājs, kas ļauj automātiski kataloģizēt tiesu iestāžu centrālajos dienestos saņemto dokumentāciju, pamatojoties uz Tieslietu padomes noteiktajiem standartiem. Viens no visvairāk izmantotajiem pakalpojumiem ir arī dokumentu anonimizācija - rīks, kas atpazīst nominālās vienības, kuras satur informāciju, kas saistīta ar īpaši aizsargājamiem subjektiem, un turpina to anonimizāciju.
Tieslietu iestādēm ir pieejami arī rīki, kas ļauj paātrināt lietu pārvaldību, tostarp juridiskā un tiesu ekspertīžu diktēšanas sistēma. Arī tiesas sēžu ierakstu tekstualizācija ļauj tiesnešiem, prokuroriem un citiem praktizējošiem juristiem ietaupīt laiku ikdienas uzdevumu veikšanai.
Avots: Singapūras valdība (2023[25]), Kopienas tieslietu un tribunālu sistēma, https://cjts.judiciary.gov.sg/home; Brazīlijas valdība (2023[26]), Bem-te-vi, https://www.csjt.jus.br/web/csjt/justica-4-0/bem-ti-vi; Spānijas Valdība (2022[27]), Digitālā transformācija tieslietu pārvaldībā, https://www.mjusticia.gob.es/es/JusticiaEspana/ProyectosTransformacionJusticia/Documents/202209%20Digital%20Transformation%20[ENG].pdf.
Līdzīgi automatizētu diagnostiku un šķirošanu varētu ieviest arī citos tiesvedības posmos, kas tiesu iestāžu amatpersonām rada ievērojamu darba apjomu, lielā mērā balstās uz procesuāliem aktiem, kuri nav pretrunīgi, vai ietver atkārtotus uzdevumus, kas neprasa analītisku novērtējumu. Tas attiecas, piemēram, uz lēmumiem, kas pieņemti pēc tam, kad puses nav savlaicīgi iesniegušas dokumentus vai rakstiskus apliecinājumus, termiņa pagarinājumiem, uzklausīšanas pārskatīšanu vai pieprasījumiem samaksāt nodevas.
Automatizēta diagnostika un šķirošana var būt ļoti noderīga arī lēmumu izpildei (sk. Lēmumu izpilde). Lai gan izpildes posms sastāv galvenokārt no tehnisko prasību novērtēšanas un procesuālo darbību veikšanas, Latvijā šis posms parasti ir visilgākais un dažkārt prasa vairākus gadus, līdz lieta tiek pabeigta. Tas ietekmē tiesiskumu, tiesu pieejamību un ekonomisko labklājību. Atsevišķu izpildes posmu automatizēšana ir labs kompromiss starp diezgan vienkāršu sistēmu ieviešanu un ieguvumiem, ietaupot resursus un samazinot lietu pabeigšanas laiku.
Personām un uzņēmumiem, kas saskaras ar juridiskām un tieslietu problēmām, var nākties vērsties dažādos dienestos, un viņu juridiskie un tieslietu jautājumi var tikt risināti dažādās iestādēs vai strīdu risināšanas mehānismos. Vairāku strīdu izšķiršanas mehānismu un pakalpojumu sniedzēju kontekstā netraucēta informācijas un lietu nodošana var uzlabot tiesu sistēmu efektivitāti un lietderību.
Izplatīšanās ceļiem un netraucētai informācijas un lietu nodošanai ir divas dimensijas - dažādos posmos vienā un tajā pašā tiesvedībā un dažādos strīdu mehānismu veidos.
Pirmkārt, SIT mehānismi būtu jāveido tā, lai nodrošinātu netraucētu lietas virzību, sākot no procedūras uzsākšanas un virzoties cauri dažādiem posmiem, piemēram, informācijas sniegšanai, līdz tās noslēgumam un rezultāta izpildei.
Faktu noskaidrošanas intervijās ar uzņēmumu pārstāvjiem tika noskaidrots, ka viņiem pastāvīgi ir nepieciešams piekļūt tiesu sistēmām un atkārtoti iesniegt vienu un to pašu informāciju un dokumentus vairākas reizes. Šķita, ka šis jautājums ir pastāvīgs, jo lielākā daļa ieinteresēto personu, ar kurām notika apspriešanās (piemēram, finanšu iestādes, apdrošināšanas sabiedrības), bija regulāri tieslietu iestāžu klienti un parasti bija iesaistīti daudzās notiekošās lietās. No lietotāja viedokļa būtu vēlams, lai tiesu sistēmas, tostarp e-lietu platforma, vajadzības gadījumā ļautu iepriekš aizpildīt informāciju un atkārtoti izmantot dokumentus.
Otrs nepārtrauktas SIT sistēmas aspekts ir tāds, ka sistēmām būtu jānodrošina ātra pāreja no viena strīdu izšķiršanas mehānisma uz citu (piemēram, no mediācijas uz tiesvedību tiesā) (sk. Attēls 3.2). Pašlaik Latvijā nepastāv saikne starp pirmstiesas strīdu izšķiršanas mehānismiem un tiesu sistēmu. Tas bieži vien ir tāpēc, ka SIT pakalpojumus galvenokārt ir virzījušas konkrētās nozares iniciatīvas. Tiesu sistēmā, šķīrējtiesā un mediācijā ir bijuši mēģinājumi uzlabot ceļus. Tomēr nav apsvērta integrēta pieeja visiem šiem dažādajiem strīdu izšķiršanas mehānismiem.
Avots: Paša autora dizains.
Piemēram, mediācija un šķīrējtiesa var notikt digitāli, tiešsaistē iesniedzot dokumentus, rīkojot šķīrējtiesas sēdes un mediācijas sesijas, kas kļuva samērā plaši izplatītas, īpaši pēc COVID-19 pandēmijas. Tajā pašā laikā mediatori un šķīrējtiesas iestādes nav daļa no tiesu sistēmas vai valsts sektora. Tā vietā tie ir privāti starpnieki strīdu izšķiršanai. Tāpēc visas platformas, ko mediatori un šķīrējtiesas iestādes varētu izmantot, lai iesniegtu dokumentus vai organizētu tiešsaistes mediācijas konferences vai šķīrējtiesas procesu, pašlaik ir pilnībā neatkarīgas no tiesu tiešsaistes sistēmām. Tas pats attiecas uz īpašiem patērētāju ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismiem, piemēram, nozares ombuds un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tie abi izmanto savus digitālos risinājumus, kas atšķiras no tiesu iestāžu piedāvātajiem (sk. “Patērētāju prasību iesniegšanas ceļi” 4. nodaļā).
Tas, ka nav iespējams ātri pāriet no viena strīdu risināšanas mehānisma uz citu, rada konkrētas sekas. Piemēram, mediācijas vai šķīrējtiesas procesā iesniegtos dokumentus nevar automātiski pārsūtīt uz tiesu sistēmu, ja puses nolemj iesniegt lietu tiesā. Ja puses vienojas par šķīrējtiesu, bet pēc tam brīvprātīgi vienojas izbeigt šķīrējtiesas līgumu un pārcelt strīda izšķiršanu uz tiesu, tās nevar nodot dokumentus tiesu sistēmai. Tāpat ombudam iesniegtie dokumenti par patērētāju strīdu nav pieejami tiesām, ja kāda no pusēm vēlāk izvēlas tiesvedību. Tas bieži vien ir saistīts ar vairākām problēmām, tostarp pusēm ir divreiz jāiesniedz dokumenti, rodas izmaksas, kas saistītas ar informācijas pārsūtīšanu, un kavējas laiks no ASI strīda slēgšanas līdz jaunas tiesvedības uzsākšanai tiesā. Savietojamības trūkums starp pirmstiesas strīdu izšķiršanas mehānismiem un tiesu sistēmām, piemēram, TIS un e-lietas platformu, var arī atturēt puses no ASI mehānismu izmantošanas pirms vēršanās tiesā vai tā vietā. Šajā ziņā integrēta sistēma var palīdzēt veicināt ASI mehānismu izmantošanu pirms tiesas procesa, tādējādi, iespējams, palīdzot izvairīties no tiesvedības.
Uzlabojot ASI un tiesu sistēmu savietojamību, varētu nodrošināt netraucētu pāreju no mediācijas un šķīrējtiesu centriem uz tiesām, ietaupīt resursus un uzlabot vispārējo tiesu pieejamību. Konkrēti, savietojamība ietvertu ASI pakalpojumu sniedzējam iesniegtās informācijas un dokumentu nodošanu tieši tiesu sistēmām, ja tas ir nepieciešams (piemēram, ja ASI nav atrisinājis strīdu). To varētu panākt, izstrādājot sistēmas, kas privātajiem pakalpojumu sniedzējiem piedāvā iespēju savienot sistēmas ar TIS. Uzlabojumi varētu ietvert arī iespēju ("pogu"), ar kuru jebkura no pusēm jebkurā laikā var pieprasīt lietas nodošanu tiesai (sk. Lēmumu izpilde).
Vienkārša pāreja starp strīdu izšķiršanas mehānismiem Latvijā ļautu lietotājiem arī labot kļūdas viņu sākotnējā konkrētu strīdu izšķiršanas mehānismu izvēlē. Konflikta sākumposmā pusēm var būt grūti noteikt strīda izšķiršanas procedūras veidu, kas vislabāk atbilst to vajadzībām. Ļaujot pusēm pāriet uz citu strīdu izšķiršanas veidu, tām ir lielākas iespējas rast piemērotu risinājumu. Turklāt tas ietaupītu gan pušu, gan tiesu iestāžu darbinieku dārgo laiku un resursus, piemēram, saistībā ar informācijas un dokumentu pieprasījumu dublēšanos.
Integrētas pieejas un nepārtrauktu ceļvežu pieņemšana, izstrādājot tieslietu pakalpojumus, prasītu sadarbspēju, ko nodrošina pareiza datu pārvaldība (sk. “Datu pārvaldība un stratēģiska izmantošana” 2. nodaļā). Savietojamība ļauj ātri pāriet no viena strīdu izšķiršanas mehānisma uz citu (sk. Attēls 3.2), nodrošina, ka atsevišķas piekļuves vietas ir integrētas (datu, informācijas, satura un noformējuma ziņā), un veicina konsekventus rezultātus neatkarīgi no izmantotā(-ajiem) kanāla(-iem).
ESAO valstīs ir izstrādātas vairākas iniciatīvas, lai uzlabotu izplatīšanas ceļus un netraucētu lietu nodošanu starp tiesām un tiesu sistēmām pirms SIT. Viens no iepriekš minētajiem piemēriem ir PARLe, ko izstrādājusi Kibertiesiskuma laboratorija (sk. Logs 3.8). PARLe nodrošina tiesvedības dalībniekiem tiešsaistes rīku, lai veicinātu strīdu izšķiršanu, sniedzot personalizētu atbalstu visos procesa posmos. PARLe var pielāgot atbilstoši dažādiem strukturētiem sarunu, starpniecības un, ja nepieciešams, iztiesāšanas procesiem. Platforma ir netraucētas un vienkāršas pirmstiesas ASI un e-tiesu sistēmu integrācijas piemērs, kas ļauj pusēm vajadzības gadījumā automātiski nodot lietu tiesai. PARLe ir arī citas svarīgas funkcijas (piemēram, šķirošana, elektroniskais paraksts un e-pasta vēstuļu, paziņojumu, veidlapu, darījumu līgumu un lēmumu paraugi), kas sīkāk aprakstītas šajā ziņojumā.
Kodeksa pieņemšana atvērtā formātā un modulāra pieeja ir vēl viens svarīgs aspekts, kas ļauj risinājumus pielāgot citiem kontekstiem, tostarp iestāžu lietu veidiem un tiesvedības jomām. PARLe, piemēram, ir integrēta vairākās Ziemeļamerikas un Eiropas organizācijās. Tas attiecas arī uz Dzīvokļu īpašumu pārvaldes tribunāls (Condominium Authority Tribunal - CAT), Standartu, vienlīdzības, veselības aizsardzības un darba drošības komisija (Commission des normes, de l’équité, de la santé et de la sécurité du travail, CNESST) un Patērētāju aizsardzības biroju (Office de la protection du consommateur) Kanādā (sk. Logs 3.8).
Strīdu risināšana ar modulāru platformu
Platforma, kas palīdz elektroniski atrisināt strīdus (PARLe), ir SIT platforma, ko izstrādājusi Kibertiesiskuma laboratorija. Platforma nodrošina tiesvedības dalībniekiem tiešsaistes pakalpojumu, lai risinātu zemas intensitātes strīdus civillietās, administratīvajās lietās, krimināllietās vai disciplinārlietās. Platforma tika izstrādāta, pamatojoties uz atvērto pirmkodu. Platforma ir elastīga atkarībā no procedūras veida un iestādes vajadzībām, padarot to par pielāgotu risinājumu. PARLe atvieglo strīdu izšķiršanu sarunu un mediācijas ceļā un nodrošina piekļuvi virtuālajai tiesai.
Šī platforma ir piemērs netraucētai pirmstiesas ASI mehānismu un e-tiesu sistēmu integrācijai. Tas ļauj strīdā iesaistītajām pusēm tieši nodot lietu izskatīšanai tiesā, ja ar ASI mehānismiem neizdodas atrisināt lietu, bez jebkādām papildu procedūrām, kas pusēm un tiesu sistēmai būtu dārgas un laikietilpīgas. Augsti modulārais rīku kopums nodrošina ērtu lietošanu tiesu darbiniekiem, pilsoņiem, mediatoriem, šķīrējtiesnešiem un tiesnešiem. Platforma ir integrēta vairākās jurisdikcijās visā pasaulē. Augsti modulārais rīku kopums ļauj platformu pielāgot katras jurisdikcijas vajadzībām un tiesiskajam regulējumam, tiesvedības veidam un citām vajadzībām. Piemēram, dažos gadījumos, kur ir ievesta PARLe, mediācijas rezultātā pieņemtajam lēmumam ir līdzīgas sekas kā spriedumam. Citās jurisdikcijās mediācijas vienošanas pārkāpšana var likt tiesnesim uzskatīt, ja strīds tiek nodots tiesai, ka puse, kas ir pārkāpusi vienošanos, ir negodprātīga.
SIT integrēšana tiesās: Dzīvokļu īpašumu pārvaldes tribunāls (CAT)
PARLe ir integrēta vairākās Ziemeļamerikas un Eiropas organizācijās. Tas attiecas arī uz Dzīvokļu īpašumu pārvaldes tribunāls (CAT) Ontario, Kanādā. CAT ir pilnībā tiešsaistes tribunāls, kas paredzēts ar dzīvokļa īpašumiem saistītu strīdu risināšanai un izlemšanai. CAT balstās uz PARLe platformu, lai piedāvātu piekļuvi pirmstiesas ASI.
Platforma nodrošina ērtu, pieejamu un efektīvu SIT, izmantojot šķirošanas, pārrunu un mediācijas pakalpojumus, kā arī iztiesāšanu, turklāt visi šie pakalpojumi ir pilnībā dematerializēti. CAT SIT process sākas ar pieteikuma iesniedzēja pieteikuma iesniegšanu tiešsaistē un paziņojuma nosūtīšanu atbildētājiem un starpniekiem. Kad atbildētāji pievienojas lietai, CAT automātiski pāriet uz pirmo sarunu posmu, kurā puses strādā kopā, lai atrisinātu lietu savā starpā. Ja puses nepanāk vienošanos, lieta tiek nodota CAT mediatoram, kas pievienojas platformai. Visbeidzot, ja mediācijas posmā strīdu neizdodas atrisināt, lieta automātiski nonāk e-tiesas procedūrā, un CAT tiesnesis 30 dienu laikā pieņem lēmumu tieši ar platformas starpniecību.
Izpildi nodrošina tiesas, nevis CAT. Pusēm var būt nepieciešams izpildīt rīkojumu Maza apmēra prasību tiesā vai Kanādas Augstākajā tiesā. No 2020. gada 1. janvāra Maza apmēra prasību tiesai ir noteikts naudas limits 35 000 Kanādas dolāru (CAD) apmērā. Attiecībā uz summām, kas pārsniedz 35 000 CAD, izpildes rīkojumus apstrādā Ontario Augstākā tiesa. Maza apmēra prasību tiesa darbojas kā Ontario Augstākās tiesas nodaļa.
Avots: CyberJustice (2022[28]), PARLe: Pārveidojiet tiesas pieredzi ar strīdu izšķiršanu tiešsaistē, https://cyberjustice.openum.ca/files/sites/102/Livret_LABOCJ_PARLe_demilettre_GN-1-Corrige%CC%81-2.pdf; Ontārio dzīvokļu īpašumu pārvalde (2022[29]), Pēc jūsu lietas, https://www.condoauthorityontario.ca/tribunal/the-cat-process/after-your-case/; Ontārio dzīvokļu īpašumu pārvalde (2023[30]), CAT process, https://www.condoauthorityontario.ca/tribunal/the-cat-process/.
Izpilde attiecas uz strīdu izšķiršanas rezultātu īstenošanu neatkarīgi no tā, vai tie ir tiesas vai šķīrējtiesas noteiktie rezultāti, sarunu ceļā panāktie rezultāti, izmantojot oficiālu ASI, vai neoficiāli nolīgumi un vienošanās, kas atrisina daudzus ikdienas juridiskos jautājumus un strīdus (OECD, 2021[23]). Efektīva izpilde ir viens no uzticības tieslietu iestādēm rādītājiem, (OECD, 2022[31]) un tai ir būtiska ietekme uz ekonomiku un sabiedrību. Ekonomiskajai un sociālajai labklājībai ir nepieciešama labi funkcionējoša tiesu sistēma, kas atrisina lietas un izpilda lēmumus saprātīgā laikā un ar paredzamiem rezultātiem. Tur, kur tiesas var efektīvi izpildīt saistības, ekonomikā ir labāks uzņēmējdarbības klimats un inovāciju līmenis (World Bank, 2022[32]).
Latvijā veiktais novērtējums par izpildes situāciju ASI un tiesvedībā apvienojumā ar iepriekš veikto ESAO novērtējumu (OECD, 2018[4]) liecina, ka tieslietu sistēmai būtu ļoti noderīgas reformas šajā jomā. Fokusa grupas ar uzņēmumiem un faktu noskaidrošanas intervijas ar citām ieinteresētajām personām parādīja, ka ASI lēmumu izpildāmības trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur cilvēkus un uzņēmumus no ASI izvēles. Tas jo īpaši attiecas uz mediāciju, jo pašlaik mediācijas struktūru noslēgtajiem izlīgumiem nav juridiska spēka tiesā. Tāpēc, ja pusēm neizdodas atrisināt savus jautājumus neformālās sarunās, tās parasti nolemj uzsākt tiesvedību, nevis izvēlēties mediāciju.
Lai risinātu izpildāmības trūkumu, Latvija varētu apsvērt tiesisko reformu veicināšanu, lai nodrošinātu juridisku atzīšanu un noteiktu atsevišķu ASI līgumu izpildāmību, piemēram, mediācijas gadījumā. Kā piemēru var minēt Ontārio dzīvokļu īpašumu pārvaldu (CAO), kas ir ieviesusi PARLe (skatīt Logs 3.8). Lai nodrošinātu nolīgumu juridisko atzīšanu un izpildāmību, būtu jāgroza ASI civilprocesa un ar ASI saistītie tiesību akti. Tāpat arī Latvijā būtu jāapsver apstākļi, kad puse spontāni neievēro mediācijas vienošanos. Tās varētu būt izmaksu sankcijas tiesā (t. i., pusei, kas, pārkāpjot šādu solījumu, nemēģina īstenot ASI, varētu nākties segt lielākus tiesas izdevumus nekā parasti) vai izpilde piespiedu kārtā, piemēram, automatizēti pieprasot izpildrakstu ar tiesas starpniecību, ja otra puse neiebilst, un bez nepieciešamības vēlreiz iziet pirmstiesas posmu.
Latvija varētu iedvesmoties no dažu valstu piemēriem attiecībā uz mediācijas rezultātā panākto izlīgumu izpildi. Piemēram, Francijā un Grieķijā mediācijas ceļā panāktos izlīgumus formāli pārbauda tiesa, un jebkuras puses iebildumu iespējas ir ļoti ierobežotas (Meidanis, 2020[33]). Līdzīgu mehānismu varētu ieviest arī Latvijā. Tas varētu padarīt mediāciju pievilcīgāku. Šajā gadījumā puse, kas vēlas izpildīt neizpildītu mediācijas izlīgumu, varētu lūgt tiesu automātiski izsniegt izpildu rakstu. Šādā gadījumā tiesnesis uzdotu valsts amatpersonai (piemēram, tiesu izpildītājam) izpildīt saistības, kuras citādi būtu jāizpilda vienai no pusēm saskaņā ar izpildāmo mediācijas vienošanos. Tiesa izdod dokumentu, ja otra puse nav iesniegusi iebildumus pret rīkojuma izdošanu. Iebildumu gadījumā tiesa pārskatītu izlīgumu, ļaujot iebildumus iesniegušajai pusei pierādīt tā spēkā neesamību. Būtu jādara viss iespējamais, lai automatizētu izpildes rīkojuma pieprasīšanas posmus saskaņā ar labu praksi un nodrošinātu efektīvu tiesu pieejamību.
Svarīgi, ka faktu noskaidrošanas intervijas aktualizēja nepieciešamību risināt izpildes jautājumus tiesvedības ietvaros Latvijā. Viena no alternatīvām izpildes uzlabošanai varētu būt dažu procesu daļēja izslēgšana no tiesu kontroles. Tiesībaizsardzības centralizēšana tikai vienā aģentūrā varētu atvieglot lietu izsekojamību un atslogot tiesas (sk. Logs 3.9).
Labas prakses rokasgrāmatā par tiesu nolēmumu izpildi, kuras pamatā ir ideja par "ideālu izpildes sistēmu" un kuras mērķis ir iedvesmot Eiropas Padomes dalībvalstis vienādot savas izpildes sistēmas, ir uzsvērti daži ES dalībvalstīs piemēroti risinājumi. Rokasgrāmatā ir uzsvērti daži labas prakses piemēri, kas var ietekmēt uz cilvēkiem vērstu izpildi:
1. Izpildes procesu daļēja izslēgšana no tiesu kontroles: Parasti uzdevumu sadale var palīdzēt mazināt tiesu noslogotību un paātrināt izpildi. Centralizējot izpildi tikai vienā aģentūrā, tas var atvieglot tiesvedībā iesaistīto pušu - gan trešo personu, gan parādnieku, gan kreditoru - procesu norisi.
2. Informētības veicināšana par izpildes procesu: Rokasgrāmatā ieteikts izplatīt pusēm faktu lapas par valsts tiesību aktiem ar īsu un praktisku informāciju - vienkāršā valodā - par izpildes procedūrām un aģentiem. Tas ietver arī rakstiskas un mutiskas informācijas sniegšanu dokumentu saņēmējiem, konsultāciju sniegšanu kreditoriem, procesuālo dokumentu standartizāciju un skaidru paziņojumu par izpildes procedūru izmaksām, un tas viss ir jāizplata pēc iespējas plašāk.
3. Veicināt "e-izpildi", lai palīdzētu paātrināt izpildi un ietaupīt laiku, īstenojot konkrētus aizsardzības vai izpildes pasākumus. Tā ir nozīmīga tendence visās Eiropas Padomes dalībvalstīs. Pašlaik šīs pārmaiņas galvenokārt attiecas uz tādām darbībām kā banku kontu iesaldēšana, nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu apstrāde un publisko izsoļu rīkošana tiešsaistē.
4. Aizsargāt parādnieku un viņu ģimenes locekļu privātumu, nodrošināt viņu līdzdalību izpildes procedūrās (lai varētu pienācīgi izvairīties no traumējošiem pārdzīvojumiem, piemēram, pēkšņas izlikšanas no īpašuma), kā arī pienācīgi aizsargāt trešo personu tiesības.
5. Vienotas juridiskās terminoloģijas lietošana attiecībā uz izpildi dažādās valstīs.
Avots: CEPEJ (2015[34]), Labas prakses rokasgrāmatā par tiesu nolēmumu izpildi, Eiropas Komisija tiesiskuma efektivitātei, Eiropas Padome, https://rm.coe.int/europeancommission-for-the-efficiency-of-justice-cepej-good-practice-/16807477bf.
Digitālo tehnoloģiju un datu izmantošana var palīdzēt pārveidot informācijas apmaiņu starp ASI iestādēm un tiesām un vienkāršot izpildes pabeigšanu. To varētu panākt, nodrošinot pirmstiesas un tiesas pakalpojumu, piemēram, ASI un “e-lietas” platformu integrāciju (sk. Izplatīšanās ceļi un netraucēta informācijas un lietu nodošana). Tas attiecas uz PARLe (sk. 2. nodaļas 2.4. logu un Logs 3.8). Papildus citām funkcijām platforma ļauj tieši nodot lietas no ASI iestādēm tiesām (Cyberjustice Laboratory, 2019[35]). Tas ir īpaši noderīgi, jo ātra dokumentu un neizpildīta izlīguma nodošana, "nospiežot pogu", palīdz paātrināt izpildi (sk. Attēls 3.3).
Avots: Paša autora dizains.
Attiecībā uz digitālo rīku plašāku izmantošanu faktu noskaidrošanas sanāksmēs ar lēmumu izpildē iesaistītajām ieinteresētajām personām tika konstatēts, ka tie tiek plaši izmantoti izpildes posmā, un par to efektivitāti sūdzības netika izteiktas. Tāpat, ja uzvarētāja puse vēlas izpildīt nolēmumu, tiesu izpildītāji to var izdarīt, piekļūstot TIS datiem un norādot, ka spriedums ir izpildāms. Tomēr būtu vēlams vēl vairāk paplašināt digitālo rīku izmantošanu, piemēram, lai paplašinātu tiesu izsoļu potenciālo tirgu (sk. Logs 3.9 un Logs 3.10). Tiek ierosināts Civilprocesa likumā skaidri noteikt, ka tiesu izpildītājiem būtu jācenšas izmantot starptautiskās tiešsaistes izsoļu platformas angļu valodā, lai paplašinātu pārdotās mantas tirgu.
Igaunijā ir izveidota īpaša tiešsaistes platforma tiesu izsoļu rīkošanai. Platforma ir Tiesu izpildītāju un maksātnespējas procesa administratoru palātai. Platforma nodrošina unikālu portālu ar tiesas izsolēm saistītiem pakalpojumiem. Automatizējot tiesas izsoļu norisi, portāla mērķis ir atvieglot piekļuvi tiesas izsolēm, lai piesaistītu vairāk dalībnieku Igaunijā un ārpus tās.
Portālā ir centralizēti apkopoti visi paziņojumi par kustamo un nekustamo īpašumu, kas apķīlāts izpildes procesā. Paziņojumi par izsoli tiek publicēti arī oficiālajā tiešsaistes izdevumā “Ametlikud Teadaanded” vismaz desmit dienas pirms izsoles. Potenciālajiem pircējiem jāpiesakās portālā, izmantojot savu ID karti, mobilo ID vai lietotājvārdu un paroli. Pieteikšanās, izmantojot ES ID, arī ir pieejama dažās ES valstīs. Pievienojušies platformai, lietotāji noteiktā laikā var reģistrēties, lai piedalītos izsolē. Pēc tam lietotāji var iesniegt piedāvājumu tiešsaistē, izmantojot izsoļu portālu, un elektroniski samaksāt depozītu, ja tas ir obligāts nosacījums, lai piedalītos izsolē. Interesenti var arī sekot līdzi izsoles norisei tiešsaistes platformā.
Avots: Eiropas Savienība (2022[36]), Tiesu izsoles, https://e-justice.europa.eu/473/EN/judicial_auctions?ESTONIA&member=1; Igaunijas valdība (2023[37]), Kohtutäiturite ja Pankrotihaldurite [Tiesu izpildītāji un bankrota administratori], https://www.oksjonikeskus.ee/.
Svarīgi ir tas, ka bieži vien pēc lēmumu pieņemšanas strīdā iesaistītajām pusēm ir jāpilda rīkojumi. Ņemot vērā dispozitivitātes principu, tiesas patlaban nevar automātiski uzsākt civiltiesisku parādu piedziņu, bet gan pieprasa, lai personas vēršas tiesā, lai tā uzsāktu šādu piedziņu. Tomēr papildu pasākumi var palielināt kavēšanos un izmaksas, kā arī radīt šķēršļus efektīvai strīdu izšķiršanai. Tāpat kā agrīnajos tiesvedības posmos (sk. Diagnostikas un strīdu šķirošanas automatizēšana), automatizācija varētu uzlabot izpildes posma efektivitāti un mazināt tiesu darba slodzi.
Izpilde lielākoties ir ļoti tehnisks posms, ko veido tehnisko prasību novērtēšana un procesuālo darbību veikšana. Latvijā šis posms parasti ir visilgākais un bieži vien ilgst vairākus gadus. Atsevišķu izpildes posmu automatizēšana ir labs kompromiss starp diezgan vienkāršu sistēmu ieviešanu un ieguvumiem, ietaupot resursus un samazinot lietu pabeigšanas laiku. Atkārtojami uzdevumi, procesuālie akti, kas nav pretrunīgi un rada ievērojamu darba slodzi (piemēram, rīkojumi, ar kuriem pieprasa samaksāt nodevas vai atkārtoti iesniegt dokumentus un informāciju, kas jau iesniegta pirmstiesas posmā; termiņu pagarināšanas pieprasījumu apstrāde; akti un lēmumi, kas izriet no laika ziņā ierobežotiem procesiem), ir labi kandidāti automatizācijai.
Atsauces
[15] Carroll, E. (1997), “Arbitration and Mediation in International Business by Christian Buhring-Uhle”, Arbitration International, Vol. 13/4, pp. 439-440, https://doi.org/10.1093/arbitration/13.4.439.
[34] CEPEJ (2015), Good Practice Guide on Enforcement of Judicial Decisions, European Commission for the Efficiency of Justice, Council of Europe, https://rm.coe.int/european-commission-for-the-efficiency-of-justice-cepej-good-practice-/16807477bf.
[30] Condominium Authority of Ontario (2023), The CAT process, https://www.condoauthorityontario.ca/tribunal/the-cat-process/ (accessed on 10 December 2023).
[29] Condominium Authority of Ontario (2022), After your case, https://www.condoauthorityontario.ca/tribunal/the-cat-process/after-your-case/ (accessed on 20 December 2022).
[28] CyberJustice (2022), PARLe: Transform the Court Experience with Online Dispute Resolution, https://cyberjustice.openum.ca/files/sites/102/Livret_LABOCJ_PARLe_demilettre_GN-1-Corrige%CC%81-2.pdf.
[35] Cyberjustice Laboratory (2019), ODR: PARLe, https://www.cyberjustice.ca/en/projets/odr-plateforme-daide-au-reglement-en-ligne-de-litiges/ (accessed on 21 December 2022).
[36] European Union (2022), Judicial auctions, https://e-justice.europa.eu/473/EN/judicial_auctions?ESTONIA&member=1 (accessed on 15 December 2022).
[26] Government of Brazil (2023), Bem-te-vi, https://www.csjt.jus.br/web/csjt/justica-4-0/bem-ti-vi (accessed on 24 August 2023).
[37] Government of Estonia (2023), Kohtutäiturite ja Pankrotihaldurite [Bailiffs and Bankruptcy Administrators], https://www.oksjonikeskus.ee/.
[6] Government of France (2023), Justice.fr, https://www.justice.fr/ (accessed on 24 August 2023).
[7] Government of France (2023), La transformation numérique du Ministère de la Justice, https://www.cours-appel.justice.fr/nancy/la-transformation-numerique-du-ministere-de-la-justice (accessed on 24 August 2023).
[1] Government of Latvia (2023), E-lieta, https://www.elieta.lv/web/.
[3] Government of Latvia (2023), Latvija.lv, https://latvija.lv/ (accessed on 19 December 2022).
[18] Government of Latvia (2019), State Ensured Legal Aid Law, https://likumi.lv/ta/id/104831-valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-likums (accessed on 9 November 2022).
[19] Government of Latvia (2014), Arbitration Law, https://likumi.lv/ta/en/en/id/266615.
[16] Government of Latvia (2014), Mediation Law, https://likumi.lv/ta/en/en/id/266615.
[17] Government of Latvia (1998), Civil Procedure Law, https://likumi.lv/ta/en/en/id/50500.
[8] Government of Portugal (2023), Guia Prático de Justiça Versão Beta, https://justica.gov.pt/Servicos/Guia-pratico-da-Justica-Versao-Beta (accessed on 24 August 2023).
[25] Government of Singapore (2023), Community Justice and Tribunals System.
[24] Government of Singapore (2022), Singapore State Courts, https://cjts.judiciary.gov.sg/home (accessed on 4 December 2022).
[27] Government of Spain (2022), Presentation “Digital Transformation within the Administration of Justice, https://www.mjusticia.gob.es/es/JusticiaEspana/ProyectosTransformacionJusticia/Documents/202209%20Digital%20Transformation%20[ENG].pdf.
[5] Government of the United Kingdom (2023), Welcome to GOV.UK, https://www.gov.uk (accessed on 20 December 2022).
[9] Government of Ukraine (2020), Program Activity Cabinet, https://www.kmu.gov.ua/storage/app/sites/1/Program/diyalnosti-kmu-20.pdf.
[14] Het Jurisdisch Locket (2023), How we work, https://www.juridischloket.nl/hoe-we-werken/ (accessed on 10 December 2022).
[11] Judicial College (2020), Good Practice for Remote Hearings.
[20] Kačevska, I. (2014), “Ir normāla situācija, un ir Latvijas situācija [There Is a Normal Situation, and There Is a Latvian Situation]”, Jurista Vārds, pp. 23 - 24.
[21] Krumins, T. (2017), “Arbitration in Latvia: A cautionary tale?”, Journal of International Arbitration, Vol. 34, pp. 303-331, https://doi.org/10.54648/JOIA2017016.
[2] Labs of Latvia (2021), E-Services Development Significantly Accelerated by COVID-19 Pandemic, https://labsoflatvia.com/en/news/e-services-development-significantly-accelerated-by-covid-19-pandemic.
[33] Meidanis, H. (2020), “Enforcement of mediation settlement agreements in the EU and the need for reform”, Journal of Private International Law, Vol. 16/2, pp. 275-299, https://doi.org/10.1080/17441048.2020.1796226.
[12] National Center for State Courts (2020), Remote Hearings and Access to Justice: During COVID-19 Pandemic and Beyond, https://www.ncsc.org/__data/assets/pdf_file/0018/40365/RRT-Technology-ATJ-Remote-Hearings-Guide.pdf.
[31] OECD (2022), Building Trust to Reinforce Democracy: Main Findings from the 2021 OECD Survey on Drivers of Trust in Public Institutions, Building Trust in Public Institutions, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/b407f99c-en.
[13] OECD (2022), “OECD Good Practice Principles for Public Service Design and Delivery in the Digital Age”, OECD Public Governance Policy Papers, No. 23, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/2ade500b-en.
[23] OECD (2021), OECD Framework and Good Practice Principles for People-Centred Justice, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/cdc3bde7-en.
[4] OECD (2018), Access to Justice for Business and Inclusive Growth in Latvia, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/9789264303416-en.
[22] Torgāns, K. (2012), Civilprocesa likuma komentāri [Commentaries on the Civil Procedure Law].
[10] United Nations (2021), Digital Transformation for Legal Aid: Challenges and Solutions, https://www.undp.org/ukraine/blog/digital-transformation-legal-aid-challenges-and-solutions.
[32] World Bank (2022), Why it Matters in Enforcing Contracts - Doing Business, https://subnational.doingbusiness.org/en/data/exploretopics/enforcing-contracts/why-matters (accessed on 8 December 2022).