OECD Multilingual Summaries

Entrepreneurship at a Glance 2017

Summary in Latvian

Uzņēmējdarbības apskats 2017

Lielākajā daļā OECD valstu, par kurām ir pieejami dati, izveidoto jauno uzņēmumu skaits turpina palielināties un daudzās valstīs ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni, vedinot uz domām, ka jebkādu ilglaicīgu uzņēmumu skaita samazināšanos ir iespējams novērst.

Arvien pamanāmākie signāli par augšupeju uzņēmējdarbības vidē nozīmē arī uzlabojumus bankrota tendencēs. 2016. gada nogalē lielākajā daļā valstu bankrotu skaits atkal sasniedza pirmskrīzes līmeni vai pat bija zemāks par to. Pat tajās valstīs, kurās bankrotu skaits saglabājās lielāks nekā 2007. gadā, proti, Islandē, Itālijā un Spānijā, jaunākās tendences no 2017. gada sākuma jau norāda uz uzlabojumiem.

Pakalpojumi ir būtiski svarīgs uzņēmumu dibināšanas virzītājspēks

Visās OECD valstīs uzņēmumu dibināšanas apjomi pakalpojumu sniegšanas nozarē pārsniedza rūpniecisku uzņēmumu dibināšanas apjomu, 2014. gadā veidojot apmēram divas trešdaļas no visām jaunuzņēmumu radītajām darbavietām. Taču lielākajā daļā valstu jaunie rūpniecības uzņēmumi veidoja mazāk par 15 % no visām jaunradītajām darbavietām. Turklāt laikposmā no 2008. gada līdz 2014. gadam nodarbinātības līmenis rūpniecībā samazinājās visās OECD valstīs, izņemot divas — Luksemburgu un Vāciju.

Daudzās valstīs atjaunojas arī nodarbinātības līmenis, un daudzās valstīs jaunie un jau esošie MVU ir bijuši galvenie izaugsmes virzītājspēki. Euro zonā lielajos rūpniecības uzņēmumos, kurus krīze bija ietekmējusi mazāk nekā MVU, nodarbinātības izaugsmes līmenis ir turpinājis pārsniegt MVU izaugsmes apjomus. Amerikas Savienotajās Valstīs vērojama pretēja situācija, proti, pēckrīzes nodarbinātības izaugsmi ir piedzīvojuši lielie pakalpojumu sniegšanas nozares uzņēmumi.

Ievērojami atšķiras produktivitāte lielākos un mazākos uzņēmumos dažādās valstīs un dažādās nozarēs. Kopumā daudz mazākas produktivitātes atšķirības ir pakalpojumu sniegšanas nozarē nekā rūpniecībā. Parasti jo lielākas ir produktivitātes atšķirības, jo lielākas algu atšķirības — piemēram, Vācijā lielie uzņēmumi maksāja algas, kas vairāk nekā par 50 % pārsniedza vidēja lieluma uzņēmumu maksātās algas un bija vairāk nekā divreiz lielākas nekā mazākos uzņēmumos un mikrouzņēmumos maksātās algas — tāpēc pakalpojumu nozares izaugsme var palīdzēt samazināt algu sadalījuma atšķirības visā ekonomikā kopumā.

Uzņēmumu skaita pieaugums pakalpojumu sniegšanas nozarē arī var palīdzēt turpināt samazināt dzimumu nevienlīdzību, jo pakalpojumu sniegšanas nozares jaunuzņēmumos sievietes ir iesaistītas neproporcionāli. Pēdējos desmit gados gandrīz visās valstīs ir izlīdzinājusies atšķirība starp vīriešu un sieviešu pašnodarbinātības līmeni. Taču joprojām saglabājas ievērojamas atšķirības dzimumu ziņā — OECD valstīs viena no desmit nodarbinātajām sievietēm ir pašnodarbināta, kas ir gandrīz puse no pašnodarbināto vīriešu apjoma (17 %).

Daudzās valstīs pieaug algu atšķirības rūpniecībā

Daudzās valstīs, jo īpaši Beļģijā, Čehijas Republikā, Vācijā, Latvijā un Slovākijas Republikā, pēckrīzes darba ražīguma palielināšanās mazajos un vidējos uzņēmumos rūpniecībā atpalika no lielajiem uzņēmumiem, saasinot esošās produktivitātes atšķirības. Savukārt, laikposmā no 2008. gada līdz 2014. gadam visās OECD Austrumeiropas valstīs (izņemot Poliju), Baltijas valstīs, Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē palielinājušās algu atšķirības lielākos un mazākos ražošanas uzņēmumos.

Digitālie rīki ir rādījuši jaunas iespējas un atvēruši jaunus tirgus mikrouzņēmējiem

Pieejamu digitālo rīku un platformu attīstība ir sniegusi jaunas iespējas mikrouzņēmumiem iekarot ārvalstu tirgus tādā veidā, kāds iepriekš nebūtu bijis iedomājams.

Jauni dati, kas, kopīgi sadarbojoties Facebook, OECD un Pasaules Bankai, iegūti aptaujā “Uzņēmējdarbības nākotne”, kurā tika savākta informācija no tādiem MVU, kas izmanto digitālo vidi, liecina, ka pat “vientuļie” uzņēmēji (t. i., pašnodarbinātie uzņēmēji, kuri nenodarbina citus darbiniekus), neraugoties uz savu nelielo darbības apjomu, pateicoties digitālajiem rīkiem, var nodarboties ar eksportu kā vienu no galvenajiem savas uzņēmējdarbības virzieniem. Divi no trim eksporta uzņēmumiem atbildēja, ka vairāk nekā puse no to starptautiskajiem pārdošanas apjomiem ir atkarīga no tiešsaistes rīkiem, un gandrīz puse (45 %) ziņoja, ka no tiešsaistes rīkiem ir atkarīgi vairāk nekā 75 % no to starptautiskajiem pārdošanas apjomiem.

Arī aptaujas “Uzņēmējdarbības nākotne” jaunākie dati apstiprina iepriekšējos konstatējumus, ka uzņēmēji, kas tirgojas starptautiskā mērogā, ir drošāki par savu uzņēmumu pašreizējo stāvokli un nākotnes perspektīvām, un viņiem arī visticamāk ir pozitīvas izredzes radīt jaunas darbavietas. Tas pats attiecas arī uz “vientuļajiem” uzņēmējiem, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Taču aptaujā arī atklājas, ka jo lielāks uzņēmums, jo pozitīvākas ir tās perspektīvas, atspoguļojot būtiskas problēmas, ar kurām saskaras mikrouzņēmumi, īstenojot un attīstot savu uzņēmējdarbību, piemēram, kā garantēt atbilstību noteikumiem, nodrošināt finansējumu, pieņemt darbā un noturēt prasmīgus darbiniekus un atrast biznesa partnerus.

“Gadījuma darbinieku” skaita pieaugums

Vispārēja tendence gandrīz visās valstīs ir bijusi tādu pašnodarbināto personu, kas strādā tikai nepilnu laiku, skaita pieaugums. Nepilnu laiku strādājošo pašnodarbināto skaits ievērojami palielinājās pēdējā desmitgadē, daļēji atspoguļojot jaunās iespējas, ko radīja “gadījuma darba ekonomikas” uzplaukums, t. i., elastīgu darba līgumu jeb gadījuma darbu arvien pieaugošais fenomens, kas papildina vai aizstāj pilna laika darbu. Lai gan gadījuma darbi paši par sevi nav nekāds jaunums (piemēram, izklaides industrija vienmēr ir tos izmantojusi), mūsdienās tos sāk piedāvāt un pieprasīt plašāka un daudzveidīgāka iedzīvotāju grupa, un tie aptver plašāku pakalpojumu loku nekā jebkad agrāk.

“Gadījuma darbinieku” skaita pieaugums rada jaunus jautājumus par pašnodarbināto personu skaita vai līmeņa atbilstību uzņēmējdarbības lielumam, jo saistība starp gadījuma darba ekonomiku un uzņēmējdarbības aktivitātēm nekādā ziņā nav acīmredzama. Gadījuma darbu ekonomikas dalībnieki var būt mazi uzņēmumi, bet daudzi gadījuma darbinieki savus pakalpojumus sniedz saskaņā ar tādiem nosacījumiem (proti, bez uzņēmējdarbības riska), kam ir liela līdzība ar nosacījumiem, kurus piemēro parastiem darba ņēmējiem. Tajā pašā laikā elastīgais gadījuma darbu piedāvājums bieži nonāk pretrunā ar tradicionālo algoto darbu un var iedrošināt topošos uzņēmējus īstenot savas jaunuzņēmumu idejas, kamēr vien viņi spēj segt savas dzīvošanas izmaksas.

Tomēr “gadījuma darbinieku” ieguldījumu uzņēmējdarbībā neļauj novērtēt ar ieguldījuma izmērīšanu saistītas problēmas, jo vairāki pierādījumi liecina, ka gadījuma darbu ekonomika dažreiz var samazināt uzņēmējdarbības aktivitāti, jo īpaši tad, ja gadījuma darbu ekonomikas platformas darbojas kā zemas kvalitātes uzņēmējdarbības aizstājējas nevis kā augstas kvalitātes uzņēmējdarbības papildinājums.

Šo ar ieguldījuma izmērīšanu saistīto problēmu risināšana un iespēju, kā uzlabot datu pieejamību šajā jomā, izpēte papildinās šajā publikācijā minētās saistības, lai nodrošinātu labākus datus uzņēmējdarbības izvērtēšanai. Citi centieni, kas šajā sakarā turpinās, ir jaunu uzņēmumu profilēšana atbilstīgi to īpašumtiesībām un tirdzniecības statusam un iekļaušana globālajās vērtības ķēdēs, precīzāku datu par dzimumiem iegūšana un arī, vispārīgāk runājot, saistībā ar statistikas nepilnību izgaismošanu un brīdinājumiem par uzņēmējdarbības datu izmantošanu.