OECD Multilingual Summaries

OECD Science, Technology and Innovation Outlook 2018

Summary in Latvian

OECD Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju apskats 2018

Kopsavilkums latviski

Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju (ZTI) aktivitātes saskaras ar vairākiem traucējumiem virzībā uz pārmaiņām. Tie ietver darba ražīguma samazināšanos strauji novecojošo iedzīvotāju vidū; klimata pārmaiņu ietekmi un nepieciešamību tās mazināt un pielāgoties, kā arī globalizāciju un jauno tirgus ekonomikas valstu aizvien pieaugošo nozīmi. Šie virzītājfaktori rada iespējas un izaicinājumus ZTI jomā. Tie veido sabiedrības un politikas veidotāju cerības attiecībā uz ZTI mērķiem un ietekmē to, kā tiek īstenoti ar ZTI saistītie pasākumi. Daudzi virzītājfaktori izraisa “lielus sociālos izaicinājumus”, piemēram, saistībā ar veselīgu novecošanu, tīru enerģiju un nodrošinātību ar pārtiku. Šādi izaicinājumi ir iekļauti ilgtspējīgas attīstības mērķos, kas ieņem aizvien svarīgāku vietu ZTI politikas programmās.

Ja zinātnes un tehnikas sasniegumi tiek labi pārvaldīti un izmantoti kopā ar sociālajām inovācijām un politikas reformām, tie var mazināt daudzas no šīm problēmām. Gēnu rediģēšana varētu radikāli mainīt mūsdienu medicīniskās terapijas metodes, nanomateriāli un bioakumulatori varētu piedāvāt jaunus tīro enerģiju risinājumus un mākslīgais intelekts (MI) nākamajā desmitgadē varētu kļūt par “galveno narkotiku atklāšanas instrumentu”.

Taču, lai gan jaunās tehnoloģijas, piemēram, MI un gēnu rediģēšana, rada lielas iespējas, tās var nodarīt arī ievērojamu kaitējumu. To radīto negatīvo ietekmju novēršana, labošana vai samazināšana ir kļuvusi vēl svarīgāka – tomēr arī grūtāka –, jo pati tehnoloģija ir kļuvusi sarežģītāka un plašāk izplatīta. Tehnoloģisko izmaiņu ātrums un nenoteiktība ir izaicinājums politikas veidotājiem, kas liek īstenot jauno tehnoloģiju uzraudzību.

Valdībām jākļūst daudz elastīgākām, atsaucīgākām, atvērtākām ieinteresēto pušu līdzdalībai un labāk informētām. Dažas valdības jau eksperimentē ar jaunām prognozēšanas un līdzdalības metodēm politikas izstrādē un īstenošanā, taču ZTI politikā šādas prakses vēl nav plaši izplatītas

Digitalizācija maina ar inovācijām un zinātni saistīto praksi

Digitalizācija maina inovācijas procesus, samazinot ražošanas izmaksas, sekmējot sadarbīgu un atvērtu inovāciju, izdzēšot robežas starp inovācijām ražošanā un pakalpojumu sniegšanā un kopumā paātrinot inovāciju ciklus. Dati ir kļuvuši par galveno ieguldījumu inovatīvām darbībām, un daudzas inovācijas ietver programmatūru vai datus. Tas ietekmē politisko atbalstu uzņēmējdarbības inovācijām, kam (cita starpā) ir jānodrošina plaša pieeja datiem.

Digitalizācija sniedz jaunas iespējas iesaistīt ieinteresētās personas dažādos inovācijas procesa posmos. Attīstās vairākas atklātas, kopīgi radošas un sociāli atbildīgas prakses. Lielākajā daļā valstu tagad ir īpašas vietas, piemēram, ražotāju telpas, dzīvās laboratorijas un fabrikas‑laboratorijas, kas atbalsta potenciālo “netradicionālo” inovatoru darbību. Arī jau esošie uzņēmumi var iesaistīties iekļaujošā inovācijā. Sāk parādīties tādas prakses kā uz vērtību balstīts dizains un standartizācija; tās varētu kļūt par spēcīgiem rīkiem, lai galvenās sociālās vērtības, drošības pasākumus un mērķus pārtulkotu un integrētu tehnoloģiju attīstībā.

Visās pētījumu jomās arvien pieaug datu izmantošanas intensitāte. Uzlabota datu pieejamība sola daudzus ieguvumus, tostarp jaunus zinātniskus atklājumus, mazāku dublēšanos un pētījumu rezultātu labāku atkārtojamību, lielāku uzticēšanos zinātnei un vairāk inovāciju. Valdībām šajā ziņā ir sava loma – palīdzēt zinātnei risināt atvērtās zinātnes problēmas vairākos veidos: nodrošinot pārredzamību un uzticēšanos pētnieku aprindās un plašākā sabiedrībā, dodot iespēju dalīties ar datiem starp valstīm un zinātnes nozarēm un nodrošinot atzīšanu un atlīdzību, lai mudinātu pētniekus dalīties ar datiem.

Izmantojot MI un mašīnmācīšanos, ir iespēja palielināt zinātnes produktivitāti, iespējot jaunus atklājumus un uzlabot atkārtojamību. MI sistēmām ir ļoti dažādas stiprās un vājās puses salīdzinājumā ar cilvēkiem‑zinātniekiem, un tiek sagaidīts, ka tās viņus papildinās. Tomēr MI izmantošanu zinātnē kavē vairākas problēmas, piemēram, nepieciešamība pārveidot un transponēt MI metodes, lai tās darbotos sarežģītos un mainīgos apstākļos, bažas par ierobežotu pārskatāmību attiecībā uz mācīšanās procesā balstītu lēmumu pieņemšanu, ierobežotais MI nepieciešamo īpašo izglītības un apmācības kursu piedāvājums un vismodernāko MI pētījumu datornodrošinājuma izmaksas.

ZTI politika un pārvaldība kļūst arvien vairāk orientētas uz sasniedzamo mērķi

Saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem valdības cenšas novirzīt tehnoloģiskās pārmaiņas no esošajām trajektorijām uz ekonomiski, sociāli un videi labvēlīgākām tehnoloģijām un stimulēt privātos ZTI ieguldījumus šajos virzienos. Šī pāreja ir devusi impulsu virzībai uz "mērķorientētu ZTI politiku laikmetu", jo valdības vēlas ciešāk sadarboties ar uzņēmējdarbības nozari un pilsonisko sabiedrību, lai vadītu zinātnes un tehnoloģiju virzību uz ambiciozu, sociāli nozīmīgu mērķu sasniegšanu.

Tomēr pašreizējās tendences saistībā ar valstu pētniecības un attīstības izdevumiem var nebūt samērojamas ar atbilstīgajiem mērķiem un uzdevumiem, kas noteikti mērķorientētās politikas jomās. Kopš 2010. gada valstu izdevumi pētniecības un attīstības jomā kopumā OECD un gandrīz visās septiņu valstu grupu valstīs ir bijuši nemainīgi vai pat samazinājušies ne tikai absolūtos skaitļos un attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, bet arī kā daļa no kopējiem valsts izdevumiem. 2009.‑ 2016. gada laikposmā OECD reģionā kopējais valstu ieguldījums pētniecības un attīstības finansēšanā samazinājās par 4 procentpunktiem (no 31 % līdz 27 %). Lai gan daudzās valstīs šis samazinājums tiek kompensēts, palielinot nodokļu atlaides pētniecības un attīstības jomā, valstīm joprojām var būt grūtības novirzīt pētniecības un inovācijas pasākumus vēlamajā stratēģiskajā virzienā.

Zinātnes un inovāciju jomā joprojām saglabājas arī būtiska dzimumu nelīdzsvarotība, un tas notiek laikā, kad, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, ir steidzami vajadzīga darbaspēka daudzveidība. Galvenokārt tiek vainoti dziļi iesakņojušies strukturālie faktori, tostarp stereotipi attiecībā uz dzimumiem, un karjeras iespējām pētniecībā, kas ir nelabvēlīgas ģimenes dzīvei. Lielākā daļa valstu ir iekļāvušas dzimumu dažādību savos ar ZTI saistītajos plānos. Taču politikas iniciatīvas joprojām ir fragmentāras, un ir vajadzīga stratēģiskāka un sistēmiskāka ilgtermiņa pieeja.

Valstu valdības varētu gūt labumu no digitālo tehnoloģiju izmantošanas ZTI politikas izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā. Tādi rīki kā lielie dati, sadarbspējas standarti un dabiskās valodas apstrāde var sniegt valdībām precīzāku un savlaicīgāku informāciju, lai atbalstītu politikas formulēšanu un izstrādi. Saistot dažādas datu kopas, šie rīki var pārveidot ZTI politikas pierādījumu bāzi un palīdzēt parādīt attiecības starp zinātnes un inovāciju izdevumiem un reālās pasaules rezultātiem. Tomēr ZTI ieguldījumu uzraudzība globālo un daudzdimensiju ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā joprojām ir sarežģīta, un, lai to paveiktu, būs vajadzīgi jauni sasniegumi statistikas un rādītāju jomā.