Priekšvārds
Latvija pēdējos gados ir uzsākusi visaptverošu tiesu sistēmas reformu procesu, ieguldot līdzekļus procedūru modernizācijā un digitalizācijā, lai izpildītu savu apņemšanos atvieglot visiem tiesu pieejamību. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam ("Latvija 2030"), Nacionālās politikas attīstības plāns 2021. –2027. gadam, Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021. –2027. gadam un Tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2022.–2026. gadam ir daži no stratēģiskajiem dokumentiem, kas veido vīziju, kura atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ilgtspējīgas attīstības mērķa (IAM) 16.3. punktam, kas aicina visas dalībvalstis "Veicināt tiesiskumu valstu un starptautiskā līmenī un nodrošināt visiem vienlīdzīgu piekļuvi taisnīgai tiesai".
Latvija ir jau daudz ko paveikusi, tostarp izmantojusi digitālās tehnoloģijas un datus nejaušai tiesu lietu sadalei, autentifikācijas mehānismam, elektroniskam parakstam un tiesu informatīvai sistēmai (TIS), attīstījusi e-lietu platformu un vienas pieturas aģentūras portālu "Latvija.lv".
Balstoties uz šiem sasniegumiem, Latvija varētu izstrādāt saskaņotu pieeju strīdu izšķiršanas tiešsaistē (SIT) ieviešanai un netraucētai nodrošināšanai. Turklāt tiesvedības un ārpustiesas SIT attīstība ir viena no Latvijas saistībām Tieslietu ministrijas darbības stratēģijā 2022. –2026. gadam.
Šajā ziņojumā SIT izprasta visplašākajā šī jēdziena nozīmē, kas ietver visus strīdu izšķiršanas mehānismu veidus, piemēram, samierināšanu, starpniecību, ombuda procedūru, šķīrējtiesu un tiesvedību tiesā.
Šis ziņojums tika izstrādāts, balstoties uz faktu noskaidrošanas intervijām ar Latvijas ieinteresētajām pusēm, koleģiālu sesiju ar citām ESAO valstīm, lai apmainītos ar labo praksi, sanāksmēm ar speciālistiem, tiesiskuma ceļu un alternatīvo strīdu izšķiršanas mehānismu kartēšanu, uzņēmēju aptauju, kontaktgrupu diskusijām un plašu literatūras pārskatu. Tajā izvērtēti Latvijas izaicinājumi un iespējas paātrināt pāreju uz efektīvu, lietderīgu, taisnīgu un pieejamu tiesu sistēmu. Ziņojumā apkopotas līdz šim īstenotās iniciatīvas, sniegts pārskats par valsts tiesisko, normatīvo un politisko regulējumu, kā arī apzinātas vājās vietas un sinerģijas, kas saistītas ar plašas, efektīvas un taisnīgas SIT īstenošanu. Tajā sniegti politikas ieteikumi, kā uzlabot strīdu izšķiršanas kārtību un metodes, kā arī kā izmantot digitālās tehnoloģijas un datus, lai pārveidotu strīdu izšķiršanu. Ziņojumā sniegti arī ieteikumi, kā pārskatīt trīs šajā ziņojumā novērtētos prasību veidus - vienkāršotās procedūras, brīdinājuma procedūras un patērētāju prasības.
Ziņojums balstās uz ESAO ieteikumiem par digitālās pārvaldes stratēģijām, tiesu pieejamību un uz cilvēkiem orientētām tiesu sistēmām, uz cilvēkiem orientēta tiesiskuma un labās prakses principu ietvaru, ESAO kritērijiem uz cilvēkiem orientētu juridisko un tieslietu pakalpojumu sniegšanai un gaidāmo ESAO strīdu izšķiršanas tiešsaistē ietvaru ("ESAO SIT ietvars").
Šis ziņojums ir projekta "Efektīvas strīdu izšķiršanas tiešsaistē koncepcijas izstrāde Latvijā", ko atbalsta Eiropas Komisija saskaņā ar Regulu (ES) 2021/005, ar ko izveido tehnisko atbalsta instrumentu ("TAI regula"), galvenais rezultāts. Šo projektu finansēja Eiropas Savienība ar Tehniskā atbalsta instrumenta starpniecību, un to īstenoja ESAO sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātu. Ziņojums piemēro topošo ESAO SIT ietvaru Latvijas kontekstam un konkrētiem lietu veidiem, lai strīdu izšķiršanas ceļus padarītu vairāk orientētus uz lietotāju, vienlaikus nodrošinot pamattiesību aizsardzību atbilstoši valsts prioritātēm un starptautiskajiem standartiem.